Dienvidkorejas prezidente Paka Kinhje lūgusi Irānas palīdzību, lai īstenotu starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju. Tiek uzsvērts, ka Suela strādā, lai radītu spiedienu uz tās kaimiņu Ziemeļkoreju un darītu galu bažām, ka Phenjana varētu izmēģināt vēl vienu kodolieroču testu tuvākajās dienās.

“Es paskaidroju, ka mūsu valdība ir neiecietīga pret Ziemeļkorejas kodolieročiem un lūdzu Irānas sadarbību,” sacīja Kinhje, stāvot līdzās Irānas prezidentam Hasanam Rūhānī.

Rūhānī apstiprināja, ka arī Irāna principā ir pret jebkādu kodolieroču attīstību, un piebilda, ka Teherēna cer uz mieru un labklājību Korejas pussalā.

Martā ANO Drošības padome pēc septiņu stundu garām diskusijām vienbalsīgi piemērojusi Ziemeļkorejai stingrākās un plašākās sankcijas pēdējo divdesmit gadu laikā. Bet, tā vietā, lai reaģētu uz starptautisko spiedienu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns palielināja kodolprogrammas izmēģinājumu skaitu un testu biežumu, draudot ar kodolenerģijas uzbrukumiem ASV un tās sabiedrotajiem Āzijā.

Pašreizējā rezolūcijā pasaules valstīm pieprasīts pret Ziemeļkoreju īstenot bezprecedenta soļus, arī pārbaudīt visas kravas, kas dodas uz Ziemeļkoreju vai tiek vestas no tās. Rezolūcijā arī noteikti jauni tirdzniecības un eksporta ierobežojumi, tai skaitā būs aizliegts eksportēt lielāko daļu valsts dabas resursu, tostarp ogles, dzelzi, zeltu un titānu. Dalībvalstīm būs aizliegts atvērt Ziemeļkorejas bankas un slēgt jebkurus darījumus ar bankām, kas varētu būt saistītas ar Ziemeļkorejas kodolieroču un raķešu programmu.

Tāpat sankcijas aizliegs sniegt apmācības Ziemeļkorejas pilsoņiem tādās jomās kā kosmiskās aviācijas inženierzinātņu un modernu datoru simulācijas. Rezolūcija nosaka, ka uz Ziemeļkoreju tiks aizliegta arī aviācijas degvielas, tai skaitā arī raķešu degvielas, piegāde.

Foto:Republic of Korea/https://www.flickr.com/photos/koreanet//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/