Senā aplokšņu algu sāga: Precīzu skaitli nosaukt grūti

Senā aplokšņu algu sāga: Precīzu skaitli nosaukt grūti

Tā dēvētās aplokšņu algas ir liela problēma un šī sāga ir sena, kas atnākusi no Padomju Savienības, savukārt jauniešiem attieksme ir citādāka, atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) topošā ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja, ka ir ļoti grūti nosaukt precīzu skaitli, vieni saka, ka šis īpatsvars ir 15%, citi saka, ka 20%, bet vēl citi – ka pat puse.
«Ja raugāmies no tām deklarācijām, ko iesniedz, līdz 200 latiem bruto algas saņem līdz par 40%, bet es nedomāju, ka tur visas ir aplokšņu algas,» viņa sacīja.
Pētersone norādīja, ka secinājumus var izdarīt pēc ekonomistu aplēsēm par pelēkās ekonomikas apmēriem. Viņa atzina, ka sliecas ticēt aprēķinam, ka aplokšņu algas īpatsvars varētu būt 20-25%.
Pētersone norāda arī uz kādu pozitīvu tendenci – pieaug to algu īpatsvars, kas pārsniedz 500 latu bruto algu.
Viņa sacīja, ka aplokšņu algu sāga ir tik sena un «atnākusi» no Padomju Savienības un sarunās ar jauniešiem jūtama citādāka attieksme pret nodokļu maksāšanu.