Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas, vēsta NRA.lv.
2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%, bet, salīdzinot ar 2020. gada maiju ‒ palielinājās par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Dzīvei Latvijā atgriežoties normālajās sliedēs, jūnija laikā patēriņa cenas kāpa ar transportu, atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Dīzeļdegviela kļuva par 8,9%, benzīns – par 10,6%, un auto gāze – par 4,3% dārgāka. (Tiesa, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, tas ir, gada griezumā, degviela joprojām ir par 16% lētāka).
Ierobežojumu atvieglošanas rezultātā jūnijā atkal bija pieejami vairāki atpūtas un sporta pakalpojumi, kuriem cenas pieauga par 1,3%. Dārgāka palika arī barība lolojumdzīvniekiem, daiļliteratūras grāmatas, brilles un kontaktlēcas.
Tai pašā laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,4%. Mainoties atkritumu savākšanas kārtībai Rīgā, vidējais cenu līmenis atkritumu savākšanas pakalpojumiem kritās par 5,4%. Par pāris procentiem lētāka kļuva siltumenerģija. Arī viesnīcu pakalpojumu cenas mēneša griezumā turpināja slīdēt uz leju.
Gada laikā visvairāk sadārdzinājās svaigi augļi(+24,6%), tai skaitā āboli, bumbieri, apelsīni un citroni. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+8,4%), gaļas izstrādājumiem (+6,8%) un cūkgaļai (+1,5%). Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,6%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Interesanti, ka arī restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā audzis par 2,5%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 2,7%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,6%. Tas nozīmē, ja nebūtu krīzes, šie pakalpojumi, visticamāk, būtu sadārdzinājušies visvairāk.
Cenas kāpušas 7% pirmās nepieciešamības preču
Bažījoties, ka Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ varētu pieaugt pirmās nepieciešamības preču, dezinfekcijas līdzekļu un sejas masku cenas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopš šā gada marta veic preču monitoringu šajās trīs preču grupās, lai secinātu, kāda ir šo preču pieejamība un cenas tirdzniecības vietās, tajā skaitā interneta veikalos.
Apkopojot informāciju par cenām no 9. marta līdz 5. jūnijam, PTAC secināja, ka cenas nav mainījušās 45% gadījumu, precēm piemērotas akcijas 43% gadījumu, preču cena ir samazināta 4% gadījumu, bet cena ir pieaugusi 7% gadījumu.
Visbiežāk cenas kāpušas konkrēta ražotāja griķiem un rīsiem, kas saistīts ar ražotāja cenu palielināšanu šiem produktiem vēl pirms ārkārtējās situācijas. Kopumā pirmās nepieciešamības preces ir pieejamas, un, ja kāda nav piedāvājumā, tad ir pieejams iegādāties citu ražotāju līdzīgas preces, secinājis PTAC.
Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc dezinfekcijas līdzekļiem, 7. aprīlī PTAC uzsāka arī šo preču monitoringu, kopumā fiksējot cenas 31 tirdzniecības vietā, aptverot lielākos pārtikas preču tirdzniecības tīklus, lielākos būvniecības preču veikalus, kā arī degvielas uzpildes stacijas un arī aptieku tīklus. Tirdzniecības vietās kopumā konstatēti 144 tirdzniecībā esoši dezinfekcijas līdzekļi, no kuriem cenas pieaugušas tikai sešiem dezinfekcijas līdzekļiem.
Neraugoties uz cenu pieaugumu atsevišķos gadījumos, kopumā monitoringa periodā ir vērojams būtisks dezinfekcijas līdzekļu piedāvājuma palielinājums un vidējās cenas litrā samazinājums ‒ vidēji no 30,98 eiro litrā līdz 22,38 eiro litrā jeb 28% samazinājums no sākotnējās cenas, secina PTAC. Ja, uzsākot monitoringu, daudzviet dezinfekcijas līdzekļi nebija pieejami, tad ar katru nedēļu to klāsts auga, sevišķi Latvijā ražoto dezinfekcijas līdzekļu.
Puse no respiratoriem ‒ neatbilstoši
Tāpat PTAC no šā gada 5. maija ir veicis sejas masku pieejamības un cenu monitoringu 230 tirdzniecības vietās (59% tirdzniecības vietu un 41% interneta veikalu). Kopumā uzraudzība veikta 547 sejas aizsargmaskām, no kurām 32% bija respiratori, 53% higiēnas maskas, 11% medicīniskās maskas un 4% sejas vairogi.
Monitoringa laikā tika konstatēts, ka tirdzniecībā ir pieejamas visu veidu sejas maskas, taču medicīnisko sejas masku pieejamība bija salīdzinoši mazāka. Īpaši plašs bija higiēnisko masku piedāvājums, tostarp tika piedāvātas dažādas auduma maskas, kuras izgatavojuši mājražotāji.
Pēc PTAC veiktā monitoringa par neatbilstošiem tika atzīti 49% pārbaudīto respiratoru un 22% higiēnisko masku. Savukārt cenas sejas maskām šajā periodā nav pieaugušas, gluži pretēji ‒ medicīnas maskām un higiēnas maskām cenas ir samazinājušās salīdzinājumā ar monitoringa sākumu.
PTAC secinājis, respiratoru vidējā cena monitoringa sākumā bija 5,85 eiro gabalā, bet maija beigās tā bija nokritusies līdz 5,28 eiro gabalā. Tāpat būtisks cenas samazinājums ir arī higiēnas maskām ‒ no 2,75 eiro gabalā līdz 1,97 eiro gabalā ‒ un medicīnas maskām ‒ no 1,20 eiro gabalā līdz 0,74 eiro gabalā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka sejas aizsargmasku obligāta lietošana sabiedriskajā transportā tika ieviesta 12. maijā. To atcēla tikai 1. jūlijā.
Cenu vākšana krīzes laikā
CSP informē, ka Covid-19 pandēmijas laikā patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti CSP darbinieki, klātienē apmeklējot izlasē iekļautās reģistrācijas vietas, vācot cenas internetā vai iegūstot datus telefonintervijās. Covid-19 dēļ ir palielināts attālināti (izmantojot interneta resursus un telefonintervijas) savākto cenu īpatsvars. Kopumā aptuveni 3% cenu jūnijā ir savākti, izmantojot vienu no alternatīvajām opcijām (īpatsvars reprezentē tikai tās cenas, kas standarta situācijā būtu vāktas klātienē).
Ilze Šteinfelde
