SEB Mājokļu cenu indikators turpina savu jau vairāk nekā gadu ilgo vērtības pieauguma tendenci, arvien vairāk palielinoties nekustamā īpašuma cenu kāpumu prognozētāju pārsvaram pār cenu kritumu sagaidītājiem – cenu kāpumu prognozē gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā cenu kritumu. Mēneša laikā SEB Mājokļu cenu indikators palielinājies par 8.7 procentpunktiem līdz 15.1 punktam jūlijā.
Jūlijā sasniegtā 15.1 punkta atzīme ir līdz šim lielākā SEB Mājokļa cenu indikatora vērtība kopš 2009. gada maija, kad tika uzsākta šāda veida iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana. Pēdējo 12 mēnešu laikā SEB Mājokļu cenu indikators pieaudzis par 66.8 procentpunktiem, atspoguļojot būtiskas pārmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz iespējamo nekustamā īpašuma cenu dinamiku pēdējā gada laikā.
SEB Mājokļu cenu indikatora dati rāda, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd prognozē nekustamā īpašuma cenu kāpumu tuvākā gada laikā. 34% respondentu (iepriekšējā mēnesī – 27%) piekrīt viedoklim, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā šobrīd. 30% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 33%) iedzīvotāju pauda uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī, savukārt nekustamā īpašuma cenu kritumu prognozē jau mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju (samazinājums no 20% jūnijā līdz 19% jūlijā). 17% aptaujāto iedzīvotāju nespēja vai arī nevēlējās atbildēt uz aptaujas jautājumu (iepriekšējā mēnesī – 20%).
Tādējādi kopumā jau 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nebūs zemākas nekā tās ir patlaban.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: „Līdzīgi kā citi noskaņojuma indeksi, arī SEB Mājokļu cenu indikators attēlo pašreizējo vispārējā noskaņojuma uzlabošanos Latvijas sabiedrībā, turklāt noskaņojuma uzlabošanās ir viens no faktoriem, kas pakāpeniski varētu sāk veicināt iedzīvotāju intereses pieaugumu par mājokļu kredītiem un ilglietošanas preču iegādi. Tomēr situācija Latvijas ekonomikā saglabājas pietiekami sarežģīta un tautsaimniecības atveseļošanās procesa ceļš būs līkumains, līdz ar to nepamatoti būtu gaidīt daudz lielāku iedzīvotāju optimismu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu nekā tas ir patlaban. Iespējams, ka tuvākajā nākotnē sagaidīsim SEB Mājokļa cenu indikatora vērtības pieauguma tendences apstāšanos, un visdrīzāk, ka rudenī iedzīvotāju noskaņojums kļūs mazāk optimistisks. Iedzīvotāju gaidas par mājokļu cenu kāpumu vai kritumu primāri ietekmēs vairāki faktori, pirmkārt, 2011. gada budžeta konsolidācijas pasākumi, tajā skaitā, arī iespējamās nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas, otrkārt, energoresursu cenu izmaiņas, treškārt, izmaiņas likumdošanā, kas varētu ietekmēt mājokļu kredītu saņemšanas nosacījumus.”
Autors: BNA Latvia
