Novembrī, mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga par 0.1%, gada laikā palielinoties par 2.7%. Precēm cenas pieauga par 2.7%, pakalpojumiem par 2.9%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu izmaiņām gada laikā bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un veselības aprūpei.

Globāli joprojām turpina valdīt zemas inflācijas apstākļi. Šogad inflācija ASV un eirozonā īslaicīgi bija pakāpusies pat līdz 2%, taču algu pieaugums joprojām ir pārāk vājš, lai inflācija noturētos centrālo banku vēlamajā līmenī. Oktobrī inflācija eirozonā bija 1.4%. Visticamāk, tā nākamā gada sākumā noslīdēs līdz 1%, jo nospēlēs līdzšinējā pārtikas un energoresursu cenu kāpuma bāzes efekts. Vājas inflācijas vide varētu saglabāties visu nākamo gadu. Inflācijas spiedienu vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā. Lai centrālās bankas sasniegtu savus inflācijas mērķus (tuvu 2%), nepieciešams krass izejvielu cenu kāpums. Naftas cenas prognozes gan ir nedaudz pieaugušas no 55-65$ līdz 60-65$, tomēr šī kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota. Tāpat arī prognozējamais eiro vērtības pieaugums apgrūtinās nospraustā inflācijas mērķa sasniegšanu.

Inflācijas pieauguma temps Latvijā uz gada beigām ir palēninājies. Tuvākajā laikā ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs neliela un primāri dominēs iekšējie. Izaugsmes temps nostiprināšanās, darba tirgus uzkaršana un straujais algu kāpums būs galvenie inflāciju veicinošie spēki. Tāpat līdz ar janvāri grūdienu cenu kāpumam noteiks akcīzes likmju palielināšana. Šobrīd ir stabili atsācis atdzīvoties patēriņa pieaugums, ko nākamgad papildus stimulēs ienākuma nodokļa samazinājums. Šā gada inflācijas prognoze ir 3%, nākamgad 2.7%. Tomēr, izmainoties ārējai videi un uzņemot inerci vietējiem, pastāv risks, ka cenu pieauguma temps paātrinās.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists