«Valsts prezidentam nāksies likuma publikāciju un, atbilstoši, arī likuma spēkā stāšanos apturēt, ja to viņam prasīs ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu – 34 parlamentārieši,» – norāda SC Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs. «Saeimas konstitucionālā mazākuma apturēts likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja to pieprasa desmitā daļa vēlētāju.»
Labklājības ministrija jau ierosinājusi grozījumus «Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņa», paredzot, ka pensijas vecums tiks paaugstināts, sākot ar 2014. gadu. 2014. un 2015. gadā plānots pensionēšanās vecumu palielināt par trīs mēnešiem, no 2016. gada – par pusgadu ik gadus. Pensionēšanās vecums pieaugs, līdz tas sasniegs 65 gadus. Vienlaikus tiks paaugstināts priekšlaicīgās pensionēšanās vecums, raksta Apollo.lv.
«Mēs iebilstam pensionēšanās vecuma paaugstināšanai vairāku iemeslu dēļ,» norāda Andrejs Klementjevs. «Pirmkārt, Latvijā dzīves ilgums ir pārāk mazs. Vidēji, atbilstoši 2010. gada datiem, vīrieši dzīvo tikai 67 gadus, bet sievietes – 77 gadus. Ja pensijas vecums tiks paaugstināts līdz 65 gadiem, daudzi vīrieši līdz pensijai gluži vienkārši nenodzīvos. Un tas var atsaukties uz motivāciju maksāt nodokļus – kāda jēga, ja normālu pensiju tāpat nesaņemsi? Faktiski pensijas vecuma paaugstināšana – tas ir valsts saistību pret nodokļu maksātājiem pārkāpums. Otrkārt, ja vecāka gadagājuma cilvēkiem nebūs iespēju doties pensijā, viņiem ir kaut kā jānopelna sev iztika. Bet tieši pirmspensijas vecuma ļaudīm atrast darbu ir īpaši grūti, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi izmanto iespēju doties priekšlaicīgā pensijā. Cilvēks vecumā pēc 60 gadiem, kuram ir daudz dažādu hronisku kaišu, jau nu vairs nevar kraut vagonus… Daudzi pavecāki cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātās personas statusa. Tāpēc ekonomiskais ieguvums no pensijas vecuma paaugstināšanas ir vairāk nekā apšaubāms. Nav jēgas paaugstināt pensijas vecumu, ja netiek radītas jaunas darba vietas. Treškārt, nācijas veselības stāvoklis ir atbilstošs tam, kas notiek valsts veselības aprūpes sistēmā. Kamēr valsts neizvirzīs par prioritāti iedzīvotāju dzīves ilguma palielināšanu, kā arī nespers praktiskus soļus šī mērķa sasniegšanai, ir priekšlaicīgi lemt par pensijas vecuma palielināšanu,» uzskaita deputāts.
«Mēs pieliksim visas pūles, lai saglabātu iespēju doties pensijā 62 gadu vecumā. Tomēr ir liels risks, ka valdošais vairākums panāks šo lēmumu. Tomēr arī šajā gadījumā vēl saglabājas iespējas atcelt pensiju reformu. Parlamenta konstitucionālais mazākums – 34 deputāti – var apturēt likuma publicēšanu, vēršoties pie Valsts prezidenta. SC ir 31 deputāts, bet domāju, ka opozīcijas kolēģu vidū spēsim atrast vēl trīs deputātu atbalstu. Likuma publicēšana tiek apturēta uz diviem mēnešiem. Šajā laikā būs jāsavāc 10% vēlētāju parakstu, kas iestājas pret pensijas vecuma paaugstināšanu. Ja paraksti tiks savākti, par likuma pieņemšanu jārīko referendums. Vienīgā iespēja valdošajai koalīcijai izvairīties no tautas nobalsošanas – pieņemt likumu atkārtoti ar trīs ceturtdaļām deputātu balsu. Taču tas nav iespējams: SC ir 31 balss, lai šādu iespēju bloķētu,» – tā SC pārstāvis.Andrejs KlementjevspensijareferendumsSaskaņas Centrs
