Veselības ministrija iepazīstinājusi valdību ar ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu, kurā piedāvā visas slimnīcas sadalīt četros līmeņos un trešajam slimnīcu līmenim noteikt vēl sīkāku sadalījumu.
Skaidri iezīmēta klīnisko universitāšu slimnīcu un reģionālo daudzprofilu slimnīcu vieta, taču tikpat neskaidra kā iepriekš ir lokālo slimnīcu nākotne, jo ziņojumā tas nav konkretizēts. Pirmā un otrā līmeņa slimnīcu kartējumu plānots noteikt nacionālā politikas plānošanas dokumentā.
Pielāgo dzīves līmenim?
Pašlaik Latvijā ir trīs līmeņu slimnīcas (universitāšu klīnikas, reģionālās daudzprofilu slimnīcas un lokālās slimnīcas), un, runājot par pirmajām divām, īpašu bažu par nākotnes scenāriju nav, jo jebkurā gadījumā tās saglabā savu statusu. Pēc Pasaules bankas veiktā pētījuma slimnīcu iedalījumā parādās vēl vairāki citi līmeņi (vienā no variantiem – pieci līmeņi, otrā – četri). Veselības ministrija ziņojumā valdībai piedāvā slimnīcas iedalīt četros pakalpojumu sniegšanas līmeņos. Katrā līmenī ar atbilstošiem resursiem (cilvēkresursi, medicīniskās ierīces) tiktu sniegti attiecīga līmeņa pakalpojumi atbilstošos profilos. Pasaules banka, analizējot vidējos ienākumus uz vienu iedzīvotāju Latvijā, secinājusi, ka Rīgas un Pierīgas reģionu pašvaldībās koncentrēti vislielākie ienākumi, tāpat kā katra reģiona lielākajās pilsētās, kā Daugavpils, Ventspils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava un Liepāja. Šīs ir ne tikai pašvaldības ar augstāko iedzīvotāju koncentrāciju, bet arī pašvaldības, kurās ir labākās nodarbinātības iespējas un attiecīgi augstākie ienākumi. Pasaules banka ierosinājusi koncentrēt specializētus centrus un attiecīga līmeņa slimnīcas augsta pieprasījuma zonās pašvaldībās ar augstāku ienākumu līmeni, sociālajiem ieguldījumiem un infrastruktūras attīstību. Vienīgais izņēmums ir Rēzeknes slimnīcas atrašanās vienā no valsts nabadzīgākajiem reģioniem, bet tas, pēc ekspertu teiktā, ļaus sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām laikus un ar zemākām izmaksām piekļūt specializētai veselības aprūpei.
Ja nenodrošinās līmeni, līgumu neslēgs
Rezumējot Veselības ministrijas ziņojumā pausto, ceturtā līmeņa slimnīcas ir trīs Rīgā esošās universitāšu klīnikas – Stradiņi, Rīgas Austrumu slimnīca un Bērnu slimnīca, kā arī viena profila slimnīcas – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca Rīgā, Rīgas Dzemdību nams un Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari Jūrmalā. Trešā līmeņa slimnīcas ir reģionālās slimnīcas Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, arī Rēzeknē un Jelgavā.
Trešā līmeņa slimnīcas tiks iedalītas arī pēc specializācijas – kardioloģijā un onkoloģijā. No Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka trešā līmeņa slimnīcas no trešā līmeņa specializētajām atšķirsies arī ar obligāti nepieciešamo speciālistu skaitu, kuru pakalpojumiem jābūt pieejamiem diennakti. Nacionālais veselības dienests slēgs līgumus ar ārstniecības iestādēm par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, nosakot obligāto profilu minimālo skaitu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim, bet, ja slimnīca nevarēs nodrošināt kādu no obligātajiem speciālistiem, tad valsts slēgs līgumu atbilstoši līmenim, ko slimnīca varēs nodrošināt. Lai nodrošinātu slimnīcu darbību atbilstoši līmeņiem, paredzētas investīcijas.
Vai slimnīcas?
Ziņojumā analizēts, vai un cik ātra ir augstāka līmeņa slimnīcu sasniedzamība. 180 minūtēs augstākā līmeņa slimnīcas (universitātes klīnikas) var sasniegt gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot Austrumlatgales teritoriju. Tur šo situāciju kompensēšot Daugavpils reģionālā slimnīca, kas sniegtu trešā līmeņa slimnīcas pakalpojumus ar specializāciju onkoloģijā un kardioloģijā. Savukārt trešā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība 90 minūšu laikā arī ir nodrošināta gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot Alūksnes, Viļakas un Mērsraga novadu teritoriju daļu, norāda Veselības ministrija. Mērsraga novadam trešā līmeņa slimnīcu daļēji kompensēs Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāle, bet stacionāro pakalpojumu pieejamību Alūksnes un Viļakas novadu teritorijās plānots risināt nacionālā politikas plānošanas dokumenta līmenī, kartējot otrā līmeņa ārstniecības iestādes.
NRA.lv raksta, interesanti ir Pasaules bankas aprēķini, kā mainīsies pacientu skaits visu līmeņu slimnīcās pēc reformas: trešā un ceturtā līmeņa slimnīcās par 9,6 procentiem saistībā ar akūto pacientu pārvirzīšanu no pirmā, otrā līmeņa slimnīcām. Bet kopējo gultu skaitu līdz 2025. gadam paredzēts samazināt par 8,5 procentiem, salīdzinot ar rādītāju 2015. gadā.
Inga Paparde
Foto:DarkoStojanovic/https://pixabay.com/en/users/DarkoStojanovic-638422//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
