«Neesam lepni, mēģinām kasīt pa mazumiņam,» saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola par valsts 2017. gada budžeta veidošanu.
Spēkā esošais 2016. gada budžets nosaka valstij iekasēt 7,402 miljardus eiro un iztērēt 7,686 miljardus eiro. Mēģinājums saskatīt 2017. gada ieņēmumu un izdevumu apjomus jāsāk ar atskatīšanos uz 2015. gadu. Par kādām naudas summām šā gada ieņēmumi un izdevumi pārsniedz pērnos rādītājus? Ja nekas ārkārtējs Latvijā šogad un nākamgad nenotiks, tad nākamā gada pieaugumi arī varētu grozīties ap šajā gadā sasniegtajiem +148 miljoniem eiro ieņēmumos un +215 miljoniem izdevumos. Iedzīvotāju skaits Latvijā nākamgad turpinās sarukt, un meži jau arī šur tur ir krietni paretināti, toties 2017. gadā būtu pēdējais laiks sākt izpildīt Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektus. Tie sola tādu naudas ieplūdi Latvijā, ka varētu pat cerēt uz ja ne ļoti trekniem, tad tomēr uz 4-5 pustrekniem gadiem.
Viens no pirmajiem soļiem katra nākamā gada valsts budžeta projekta sastādīšanā ir paredzamo ieņēmumu un izdevumu salīdzināšana. Neizbēgamo izdevumu sarakstā ir pieaugoši procentmaksājumi Latvijas kreditoriem un dalībmaksas starptautiskajām organizācijām, algas pielikumi Saeimas deputātiem un praktiski visiem valsts varas aparāta locekļiem, jau saņemtie vai droši paredzamie rēķini par valsts pasūtījumiem, spēkā stājušies tiesu spriedumi par naudas piedziņu no Latvijas valsts un pavisam vienkāršs valsts iestāžu uzturēšanas izdevumu pieaugums atbilstoši, piemēram, valsts uzņēmuma Latvenergo elektrības cenu pieaugumam. Noliekot blakus paredzamos ieņēmumu un izdevumu pieaugumus, tiek iegūts rādītājs, ko sauc par fiskālo telpu. Tās skaitliskā dinamika pēdējos gados ir krasi sarūkoša, un šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma tā atgriezusies negatīvā zonā ar -4,9 miljoniem eiro. Minimums, ko valdībai šādā situācijā darīt, būtu samazināt par šo summu valsts 2017. gada izdevumus. Tagadējā valdība mēģinās darīt vairāk, bet darīt tā, kā pieticīgi saka finanšu ministre.
Šobrīd valdība nonākusi pie tā, ka nodokļu un nodevu likmju celšanas un labākas iekasēšanas rezultātā valsts ieņēmumi varētu pieaugt par apmēram 80 miljoniem eiro. Par vēl 30 miljoniem eiro papildu aizņemšanos valdība cer izlūgties Latvijas budžetu uzraugošajām iestādēm Briselē.
Uzskatāms «mazumiņu kasīšanas» piemērs ir Finanšu ministrijas mēģinājums pārņemt valsts rīcībā lojalitātes punktus, ko aviosabiedrības piešķir saviem pasažieriem par lidojumu un kas rezultējas tiesībās kādu lidojumu veikt bez maksas. Politiķi un ierēdņi šos punktus sakrāj dienesta komandējumos, bet pēc tam atpūsties zem palmām viņi (Latviju pārvaldošās ģimenes – ar ierēdnēm precējušies ministri, ar Saeimas un pašvaldību deputātiem precējušās ierēdnes u.tml. nu jau vairākās paaudzēs) lidinās par brīvu. Tieši šo apstākļu dēļ valdība Finanšu ministrijas priekšlikumu noraidījusi, vēsta NRA.lv.
Varbūt labāk Finanšu ministrijai veiksies, kopā ar Veselības ministriju izslēdzot no ģimenes ārstu prakšu finansēšanas pozīcijām faksu aparātu apmaksāšanu. Tāda pozīcija ieviesta ģimenes ārstu institūcijas veidošanas brīdī pirms gadiem divdesmit, kad šie aparāti patiešām tika lietoti, bet nodokļu maksātāju nauda tiem skaitās tērēta arī šogad, kad vairums ļaužu vairs neatceras, kas tie faksa aparāti tādi ir.
Arnis Kluinis
Foto: Valsts kanceleja
