Inflācijas apstākļos darbinieki sagaida algu pieaugumu, bet uzņēmumu apgrozījumi samazinās, turklāt tiem jāgatavojas aukstajai sezonai, kas nāks ar lieliem apkures un elektrības rēķiniem. Kā rīkoties atbildīgam darba devējam šajā situācijā un ar ko var rēķināties darbinieki? Pastāv dažādi varianti, kā atrisināt šo problēmu un noturēt darbiniekus. Vienlaikus situācija darba tirgū ir nestabila. Piemēram, vasaras brīvlaikā novērojām skolotāju pieteikumu lavīnu jauna darba meklējumos. Visā savas profesionālās darbības laikā ne reizi neesmu redzējusi tik daudz skolotāju pieteikumus ar vēlmi mainīt darbu!
Skaidrs, ka cilvēki jau šobrīd ir izjutuši inflācijas ietekmi un meklē problēmas risinājumu – daži jau ir lūguši algas pielikumu vai lūgs to drīzumā, citi meklē jaunu darbu vai pat gatavi mainīt darbības jomu, tāpat kā šovasar rīkojās pedagogi. Kas darba devējiem jādara, lai noturētu darbiniekus? Galvu smiltīs bāzt gan noteikti nevajadzētu.
Mana pieredze rāda, ka parasti algas pielikums sastāda 10-15%, bet, ja darbinieku «pārpirks» cits uzņēmums, tad viņš var cerēt saņemt par 20-30% vairāk, nekā pelna pašlaik. Īpašu risku Latvijas uzņēmumiem rada ārvalstu kompānijas: tā kā pašlaik ir iespēja strādāt attālināti, daudzi talantīgi speciālisti izvēlas strādāt Rietumeiropas un Skandināvijas uzņēmumos, jo tur algas ir lielākas.
Tāpēc nepalielināt algu – tas nav risinājums. Mans ieteikums – runāt par atalgojuma paaugstināšanu proaktīvi un tieši – ja nav iespējams algu paaugstināt tagad un tūlīt, jāapspriež, kad tāda iespēja radīsies, un ko jūs varat darīt šodien, lai atbalstītu savus darbiniekus. Pašreizējā darbinieku trūkuma situācijā, ja darbinieks aiziet projām no darba, tad atrast aizvietotāju par tādu pašu algu būs vēl grūtāk nekā noturēt pašu darbinieku.
Viens no risinājumiem varētu būt pandēmijas laikā populārais modelis «maksāšana ar laiku» (angļu valodā pay with time): darba dienas saīsināšana un no tās izrietošs darba algas samazinājums. Tas var būt nepatīkami, taču krīzes apstākļos ir jāsaprot, – labāk nedaudz samazināts, bet stabils atalgojums, nekā nekāds.
Krīzes pārvarēšana – mūsu kopīgā atbildība. Neskatoties uz šķietamo, ka visa atbildība par izkļūšanu no krīzes gulstas uz darba devēju pleciem, patiesībā mums ir cieši jāsadarbojas. Ģimenē taču ir tieši tāpat – ja pienāk grūti laiki, mēs sakožam zobus un kopā darām visu, kas no mums atkarīgs. Ja, piemēram, kādu atlaiž un viņa pienākumus sadala atlikušajiem darbiniekiem, kādam tas var nozīmēt darba slodzes pieaugumu. Protams, tas ne vienmēr izraisīs pārstrādāšanos, bet visticamāk mums visiem nāksies noteiktā ziņā piekāpties.
Un tomēr privātajam sektoram ir lielākas iespējas veiksmīgi pārvarēt krīzi, jo tas ir elastīgāks un jau šobrīd var pārskatīt savu attīstības stratēģiju un finanšu plānus.
Vissliktāk – valsts sektoram: kadru aizplūšana notiek pilnā sparā. Valsts iestādēm gada otrajā pusē būs pavisam grūti: ja privātais bizness vēl var pārskatīt budžetus, lai izvairītos no bankrota un masu atlaišanas, tad valsts sektors kopumā vairs neko nevar mainīt savos finanšu plānos. Darbinieku aizplūšana ir jau sākusies – vasaras brīvlaika periodā saņēmām neparedzēti daudz pieteikumus no skolotājiem, kas izmanto atvaļinājumu darba meklēšanai. Ļoti daudzi bija gatavi darīt arī mazāk kvalificētu darbu, un tas ir saistīts ne tikai ar algu līmeni, bet, protams, arī ar izdegšanu.
Kopumā izdegšana ir mūsdienu sabiedrības posts, īpaši profesijās, kurās tiek strādāts ar klienta emocijām, tāpēc visu moderno uzņēmumu dienaskārtībā – ir labvēlīgu darba apstākļu radīšana. Darbiniekiem tiek pirkti augļi, dzērieni, dažādi gardumi, veselības apdrošināšana un daudzas citas lietas. Tas, protams, ir skaisti. Bet svarīgi atcerēties, ka cilvēki aiziet nevis no uzņēmuma, bet no cilvēkiem (priekšnieka, kolēģa, klientiem), tāpēc viens no efektīvākajiem veidiem, lai radītu labvēlīgu klimatu uzņēmumā, – vienkārši ir laiku pa laikam patiesi painteresēties, kā cilvēkam klājas. Ja ik dienu viņš ir spiests tik galā ar svešām emocijām, kritiku, neapmierinātību, un vienlaikus viņa resursus neviens pat necenšas atjaunot, neviens auglis un nekāda apdrošināšana neatturēs viņu no atlūguma rakstīšanas.
Lai gan atrodamies krīzes priekšvakarā, kas kļūs par izaicinājumu un nopietnu komandas saliedētības un vadības kompetences pārbaudījumu, iesaku gan darbiniekiem, gan darba devējiem katru lēmumu balstīt ētikas principos un būt maksimāli empātiskiem. Tas ļaus mums visiem samazināt zaudējumus un izkļūt no krīzes kā uzvarētājiem.
Ja tomēr nav iespējams izvairīties no darbinieku skaita samazinājuma, tad no cilvēkiem ir jāšķiras maksimāli saudzīgā veidā. Darbinieku trūkuma apstākļos uzņēmumi ļoti aktīvi strādā pie laba darba devēja tēla, tāpēc jāsaprot, ka nepārdomāta, pārsteidzīga atlaišana var krietni kaitēt reputācijai. Aizvien populārāka kļūst jauna tendence «saudzīgā atlaišana». Šī pieeja paredz, ka personāla atlases uzņēmums palīdz atlaistajam darbiniekam atjaunot savu CV, sagatavoties intervijai un pat atrast piemērotas vakances. Citiem vārdiem sakot, jebkurā situācijā ir jāsaglabā cilvēcība un jāmeklē abpusēji izdevīgi risinājumi.
Evija Šalte, cilvēkresursu jomas eksperte, talantu piesaistes aģentūras Nextra dibinātāja un vadītāja
