Šodien Saeima sāk debatēt par valdības sagatavoto nākamā gada budžetu. Plānots, ka galīgais balsojums notiks tikai 20. decembrī, taču joprojām zem jautājuma zīmes ir gan opozīcijas, gan atsevišķu pozīcijas politiķu atbalsts šim dokumentam.
Turklāt, lai gan taupības pasākumi un nodokļu celšana jau tagad šķiet sasniegusi maksimumu, netiek slēpts, ka jau janvārī, starptautisko aizdevēju piespiesta, valdība varētu sākt domāt par jauniem konsolidācijas pasākumiem, raksta NRA.lv
Saeimai būs jālemj par valdības rosināto pievienotā vērtības nodokļa celšanu, arī energoresursiem, tāpat jādod savs akcepts akcīzes nodokļa celšanai bezalkoholiskajiem dzērieniem, nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanai un transportlīdzekļu nodokļa paaugstināšanai.
Lai gan valdība diezgan kritiski atsijājusi Saeimas deputātu ierosmes, budžeta tapšanas gaitā tomēr varētu akceptēt opozīcijā esošo tēvzemiešu ierosmi paaugstināt naudas sodus par valsts valodas nelietošanu. Tāpat pagaidām politiķu atbalstu guvusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlme, lai ģimenēm ar trim bērniem tiktu piemērots 20% transportlīdzekļu nodevas atvieglojums.
Lai arī koalīcijas partneri, ar budžeta izveidi visi ZZS deputāti nav apmierināti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis klāstīja, ka apmulsumu publiskajā telpā radījuši parlamentārietes Ingas Grigules (ZZS) rosinātie priekšlikumi budžeta izveidei, kuru īstenošana prasītu par apmēram 10 miljoniem latu palielināt budžeta deficītu, lai gan valdība iepriekš kategoriski lūdza parlamentāriešiem nenākt klajā ar idejām, kas palielinātu iztrūkumu valsts makā. “Es no Grigules iniciatīvas gan netaisu ažiotāžu. Tāpat man pat prātā nenāk ierobežot frakcijas kolēģu izpausmes brīvību. Katrs pats pārzina frakcijas nolikumu, un tā ir deputātu brīva izvēle, kā turpmākos četrus gadus strādāt Saeimā,” akceptēja A. Brigmanis.
Tāpat ZZS līderis atspēkoja minējumus, ka 2011. gada budžeta atbalstīšanai tik tikko izdosies iegūt nepieciešamo Saeimas vairākumu, jo pret šo dokumentu balsotu vēl divi zaļzemnieki – Andris Bērziņš un Jānis Klaužs, kuri kopā ar I. Griguli parakstīja strīdīgās iebildes pret plānotajiem samazinājumiem slimnīcām, kompensējamiem medikamentiem un bērnu pabalstiem. Vienotībai Saeimā ir 33 mandāti, ZZS – 22, tas nozīmē, ka, trim pozīcijas pārstāvjiem neatbalsot budžetu, par šo dokumentu balsotu tikai 52 deputāti, kas ir tikai par vienu balsi vairāk nekā nepieciešamais minimums. “Esmu guvis apliecinājumu, ka gan A. Bērziņš, gan J. Klaužs, lai arī atsevišķos jautājumos nepiekrīt valdības skatījumam, atbalstīs budžetu,” bija pārliecināts A. Brigmanis. Politiķis gan neslēpa, ka 2011. gada budžetu jau vistuvākajā laikā varētu grozīt, jo tajā ir jautājumi, pret kuriem iebilst starptautiskie aizdevēji.
Arī valdības vadītājs V. Dombrovskis vakar apliecināja, ka galīgā vienošanās ar aizdevējiem par 2011. gada budžetu un nepieciešamajiem uzlabojumiem tiks panākta tikai janvārī. Premjers atturējās minēt, par kādu summu – aizdevēju ietekmē – vēl varētu nākties konsolidēt nākamā gada budžetu, taču neslēpa, ka sarunās ar aizdevējiem “problemātiska ir summa vairāku desmitu miljonu latu apmērā”. Nākamgad plānotie konsolidētā kopbudžeta kopējie ieņēmumi būs 5,1 miljards latu, bet izdevumi – 5,7 miljardi latu, veidojot 5,4% deficītu. Smagu lēmumu rezultātā nākamā gada budžets tiks apgriezts par 280 miljoniem latu, taču lielākās summas gūs no nodokļu paaugstināšanas, nevis valsts tēriņu samazināšanas. Tieši šis ir viens no formālajiem argumentiem, kādēļ opozīcijā esošais Saskaņas centrs jau paziņojis, ka neatbalstīs budžetu.
Tikmēr opozīcijas spēks Par labu Latviju atbalstīšot budžetu, kas, lai arī būdams nepilnīgs, tomēr ir vitāli nepieciešams uzņēmējiem un pašvaldībām. Tikmēr tēvzemietis Gaidis Bērziņš pēc vakar notikušās Saeimas frakcijas sēdes Neatkarīgajai atzina, ka VL!-TB/LNNK savu lēmumu par balsojumu budžeta jautājumā publiskos tikai pirmdien.
Foto: Valsts kanceleja
