Lai nodrošinātu, ka visiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļiem ir pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 11. martā, konceptuāli atbalstīja attiecīgā likumprojekta izstrādi.

“Pielaide valsts noslēpumam ir Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai, un mēs šodien vienbalsīgi lēmām to noteikt arī pārējiem komisijas locekļiem, lai visiem būtu līdzvērtīga iespēja iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanā. Mūsu drošības dienestu pārstāvji gan deputātiem iebilda, tomēr uzskatām, ka pielaide valsts noslēpuma informācijai atvieglotu komisijas locekļu darbu, īpaši priekšvēlēšanu periodā, kad jāpārbauda kandidātu sarakstos iekļautās personas,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Deputāti šodien komisijā iepazinās ar Valsts kancelejas izvērtējumu par pielaides valsts noslēpumam nepieciešamību Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem un uzdeva Valsts kancelejai līdz 1. aprīlim sagatavot grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, lai komisija tos var virzīt izskatīšanai Saeimā.

Pielaides nepieciešamība valsts noslēpumam visiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem Valsts kancelejas izvērtējumā pamatota ar to, ka vajadzība iepazīties ar valsts noslēpuma objektiem vēlēšanu komisijai var rasties priekšvēlēšanu periodā. Šajā laikā CVK ir jāpārbauda informācija par vēlēšanu kandidātu sarakstos iekļautām atsevišķām personām, kuru rīcība pirmšķietami liecina par apdraudējumu Latvijas valsts neatkarībai un demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.

Izvērtējumā arī norādīts, ka vēlēšanu process un vēlēšanu rezultāti ir saistīti ar Latvijas valsts un sabiedrības politiskajām interesēm. Tāpat būtiski ņemt vērā pieaugošos ģeopolitiskos riskus, ārēju Latvijas valstij nelabvēlīgu spēku vēlmi ietekmēt vēlēšanu procesus un to rezultātus, iespējamus kiberdraudus un citus riskus.

Centrālajā vēlēšanu komisijā darbojas deviņi locekļi, un pielaide valsts noslēpumam patlaban ir noteikta CVK priekšsēdētājam.