Saeima sēdē ceturtdien, 26. septembrī, pēc nepilnu divu stundu ilgām debatēm otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas paredz bērniem, kuri dzimuši pēc 2020. gada 1. janvāra, vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu. Šādas izmaiņas rosināja bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 58 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, neviens balsojumā neatturējās.
“Jau izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, paudu, ka šis ir kaitnieciskākais darbs, ko Valsts prezidents Vējonis bija paveicis savas prezidentūras laikā. Un es uzskatu, ka šie vārdi atbilst patiesībai, jo mēs redzam, ka šobrīd otrajā lasījumā ir apiets pēc būtības Pilsonības likums un likums “Par bijušās PSRS pilsoņiem”, un ir sasniegti iekšā grozījumi, ar kuriem faktiski tiek paplašināts pilsoņu loks, piešķirot automātiski… vismaz vēlas daži piešķirt automātiski pilsonību daudziem tiem, kas nekad nav gribējuši būt par Latvijas pilsoņiem,” debatēs pauda Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
“Bērns piedzimstot nav vainīgs pie tā, ka viņš ir piedzimis vienā vai citā ģimenē, vai viņš ir piedzimis latviešu ģimenē, vai viņš ir piedzimis jauktā ģimenē, vai viņš ir piedzimis krievu vai pakistāniešu ģimenē. Problēma ir cita. Problēma ir tā, ka ar šiem priekšlikumiem jūs atzīstat, ka izglītības sistēma, kurā būtu jāizaudzina patriotisks cilvēks, kas ir Latvijā piedzimis, acīmredzot ir piedzīvojis fiasko, jo bērns piedzimstot, nav… viņam nekāda vispār viedokļa par to, kuri ir labie, kuri ir sliktie. To visu viņam rada izglītības sistēma. Un ja izglītības sistēma būtu sakārtota… ja izglītības sistēma būtu sakārtota šo 29 gadu laikā, mēs šeit nebaidītos no cilvēkiem, kas Latvijā vēl nav piedzimuši,” norādīja Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Iecerēts, ka turpmāk jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas vai viens no viņa vecākiem ir citas valsts pilsonis, plānots, ka vecākiem, lai bērnu atzītu par Latvijas pilsoni, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017.gadā – 51, savukārt 2018.gadā – 33 bērni. “Automātiska pilsonības piešķiršana tik nelielam skaitam bērnu nav uzskatāma par draudu Latvijas valsts pastāvēšanai vai patriotismam,” iepriekš norādījis Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Likumprojekta pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
