Saeima ceturtdien, 20.oktobrī, pulksten 9.00 sanāk uz ārkārtas sēdi, kurā deputāti lems par nākamā gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam un ar budžetu saistīto 57 likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.

Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā ir 59 jautājumi.

Ceturtdien, 13.oktobrī, Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2017. gadam.

Plāns ietver valdības pieņemtos lēmumus par 2017. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 36,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 37,7% apmērā no IKP, deficītu 1,1% apmērā no IKP un valsts parādu 39,1% apmērā no IKP.

“Valdība ir paveikusi lielu darbu, jo nākamā gada budžetā ir nodrošināts papildu finansējums valdības izvirzītajām prioritātēm – veselībai, izglītībai un sabiedrības drošībai – neveicot būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Šogad pirmo reizi ir īstenota sistemātiska budžeta izdevumu pārskatīšana, kas ir ļāvusi nodrošināt papildu līdzekļus gan pašu nozaru, gan valdības kopējām prioritātēm. Tāpat ir lemts par turpmākiem pasākumiem, lai mazinātu ēnu ekonomiku. Šie ir nozīmīgi soļi budžeta ilgtspējas nodrošināšanai,” pēc sēdes norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā ir paredzēts, ka Latvijas izaugsme nostabilizēsies nedaudz zemākā līmenī un būs 3,4% gadā. Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu 2016.–2019. gadam prognozes 2017. gadam palielinātas par 0,2 procentpunktiem, paredzot sekmīgāku Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko attīstību kā arī aktīvāku ES fondu apguvi ar turpmāku pieaugumu līdz 2019. gadam. Līdz ar ES fondu apguves pieaugumu nākamgad un vidējā termiņā paredzams stabils investīciju pieaugums. Reālās darba samaksas pieaugums būs tuvs produktivitātes pieaugumam, tādējādi ekonomikas izaugsmi turpmāk arvien vairāk noteiks produktivitātes pieaugums.

Kā jau tika minēts, budžeta deficīts 2017. gadā prognozēts 1,1% no IKP, savukārt 2018. un 2019.gadā attiecīgi 1,0% un 0,7% no IKP.

Tāpat valdība ir lēmusi 2017., 2018. un 2019. gadā veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP, kas ir noteikta atbilstoši identificētajiem fiskālajiem riskiem un ļaus sekmīgāk nodrošināt fiskālo rādītāju stabilitāti.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/