Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima ceturtdien, 10.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie noteic, ka ienākuma nodokli nepiemēro ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.

Iepriekš komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu ieturēja iedzīvotāju ienākuma nodokli trīs procentu apmērā un nerezidents varēja samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū.

Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā.

Nodokļa atvieglojums attieksies uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Grozījumi noteic, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana.

Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka vairāki komersanti, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, ir ieinteresēti darbības atļauju saņemt tieši Latvijā. Tas dotu iespēju izveidot labi apmaksātas darba vietas, kā arī papildinātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu investīciju ieplūšanu, grozījumu anotācijā norādījusi Ekonomikas ministrija.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu piemēros triju gadu periodā – no šī gada 1.janvāra līdz 2027.gada beigām.