Saeima ceturtdien, 29. septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi.
Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt vīriešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem dienestu varēs uzsākt arī brīvprātīgi.
Plānots, ka aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālā likumā noteiktā kārtībā, ko plānots pieņemt līdz 2024. gada 1. janvārim. Likuma projektā noteikti arī vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt, bet ne vēlāk kā līdz personas 26 gadu vecumam. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.
Jauno sistēmu plānots ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. Valsts aizsardzības dienestu plānots ieviest 2023.gada 1.janvārī. Pirmo iesaukumu paredzēts pilnībā komplektēt no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt 2023.gada otrajā pusgadā plānots uzņemt gan brīvprātīgos, gan iesaukt pilsoņus obligātā kārtā, lai nodrošinātu dienestā kopumā nepieciešamo personu skaitu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Likuma projekts paredz vairākus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus katru gadu ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības. Tāpat dienestu varēs pildīt, apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Plānots, ka no 2024.gada 1.janvāra dienestu varēs arī veikt, apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu vai ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
Iecerēts, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju. Šobrīd tā plānota 300 eiro apmērā. Savukārt pēc dienesta beigām – vienreizēju atvaļināšanās kompensāciju, kas iecerēta 1100 eiro apmērā.
Likumā plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta izpildes, lai novērstu šādus mēģinājumus.
Ņemot vērā drošības situāciju reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 tūkstotim personāla. Jaunās struktūras ietvaros paredzēts veidot arī aktīvās rezerves vienības. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Līdz ar jauno likumu pirmajā lasījumā Saeimā atbalstīti arī saistītie grozījumi vairākos citos likumos.
Foto: Latvijas armija
