Saeima ceturtdien, 10.februārī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma izmaiņas Ostu likumā, kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli.

“Ņemot vērā ostu attīstību pasaulē, tās vairs nenodarbojas tikai ar kravu pārkraušanu, bet arī veicina ražošanu, tirdzniecību un preču apmaiņu caur Latviju. Ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā priekšrocība ir precīzais regulējums. Tas būs skaidrs un saprotams arī starptautiskā līmenī. Izmaiņas paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Grozījumi noteic, ka ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij. Akcijas varēs piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu.

Līdz šī gada 1.septembrim valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai. Panākot vienošanos par kopīgas – valsts un pašvaldības – kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība – tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā.

Tāpat paredzēts, ka valsts akciju sabiedrības “Ventas osta” pamatkapitālā līdz 1.septembrim ieguldīs Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus. Ja tiks panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība ieguldīs tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.

Likumā ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40 procenti būs Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20 procenti – Finanšu ministrijai, 20 procenti – Ekonomikas ministrijai, 20 procenti – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde tiks likvidētas līdz 31.decembrim, un lēmumu par likvidāciju pieņems Ministru kabinets, paredz likums.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurās būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību. Likuma grozījumi paredz kārtību, kādā notiks apspriešanās padomē, bet sēžu darba kārtības un protokolus ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē.

Savukārt mazo ostu pārvaldībai paredzēta iespēja izmantot gan esošo modeli, proti, tās pārvaldīs pašvaldības izveidota iestāde, gan arī dibināt pašvaldības kapitālsabiedrību.

Grozījumi Ostu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Foto: F64