Izglītības iestādes ar zemu kvalitāti nav tiesīgas saukties par vidusskolām. Valsts apņemas maksāt tikai par kvalitatīvu izglītību, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzīst izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Skaidrojot pašreizējo valdības un ministrijas nostāju sasaistīt izglītības kvalitāti ar algu palielinājumu, Šadurskis stāsta, ka tad, kad tika pieņemts pedagogu algu grafiks, bija vislielākā pārliecība, ka tas tiks realizēts. “Tur bija iestrādāti vairāki nosacījumi, proti, skolotāju algu paaugstināšanai tiks novirzīts finansējums, kas tiks iegūts, pašvaldībām sakārtojot savu skolu tīklu, un tikpat lielu finansējumu vēl piešķirs arī no valsts budžeta. Pašvaldības skolu tīklu nereformēja tik aktīvi, kā bija cerēts, un jau martā bija redzams, ka ietaupījums no reorganizācijas nebūs tik liels, kā plānots. Gada griezumā ietaupījums ir 4,3 miljoni. Tik pat dotu arī valsts. Taču ar to bija par maz,” uzsvēra ministrs.
Viņš uzsver, ka ministrija piedāvāja vairākus variantus. “Pirmais variants – gadā skolotāju algu celšanai papildus vajadzīgi 19 miljoni eiro. Ja valdība šo naudu var atrast, viss kārtībā. Otrs variants – ja nevar, tad mēs piedāvājam šos 4,3 miljonus eiro sadalīt starp tām 88 pašvaldībām, kas bija sakārtojušas savu skolu tīklu [pedagogiem izmaksātu vienreizēju pabalstu]. Valdība akceptēja otro variantu,” norādīja ministrs.
Pēc viņa sacītā, šāda noruna bija spēkā līdz augusta izskaņai, kad valdību veidojošās partijas vienojās par to – ja IZM no savām rezervēm var atrast pusi no vajadzīgās naudas skolotāju atalgojuma celšanai šogad, tad visus 19 miljonus var iekļaut nākamā gada bāzē un jau šogad pacelt skolotāju darba samaksu līdz 710 eiro. Šā gada četriem mēnešiem vajadzīgā summa bija 6,2 miljoni eiro.
“Un pusi no nepieciešamās summas mēs varējām atrast: pirmkārt, pateicoties iepriekšējajai siltajai ziemai, ietaupījām uz profesionālo skolu uzturēšanas izmaksām. Otrkārt, palika pāri nauda, kas bija paredzēta skolēnu brīvpusdienām. Treškārt, daļa pašvaldību bija pretēji noteikumiem veidojušas lielākus uzkrājumus no mērķdotācijām pedagogu algām. Esam pašvaldības informējuši, ka uzkrājums tiks ieturēts no turpmākajām mērķdotācijām. Līdz ar to 710 eiro skolotājiem būs jau no šā gada septembra,” skaidroja Šadurskis.
Viņš uzsvēra, ka valdībai ir strikta nostāja: algas tiek celtas šogad, bet no 2020. gada stājas spēkā kvalitātes prasības. “Tas nozīmē – skolotāju atalgojuma celšana būs cieši saistīta ar izglītības kvalitāti. Atalgojums avansā, bet skolām būs dots laiks, lai sasniegtu noteiktus kvalitātes rādītājus. Jāpiebilst, ka mēs šobrīd runājam tikai un vienīgi par vidusskolām. Pamatskolās finansējuma modelis nemainās,” norādīja ministrs.
Pēc viņa stāstītā, ir divu veidu kritēriji, kas tiek izvirzīti katrai skolai. Viens – tas, kas tiek ņemts vērā mācību iestādes akreditācijā. Kopumā ir 19 kritēriju, bet mēs esam atlasījuši piecus, kas visvairāk ietekmē izglītības kvalitāti. Un šajos piecos kritērijos skolām būs jāiegūst vērtējums «labi». Otrs – 12. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti.
“Gribam, lai vidusskolai visos centralizētajos eksāmenos vidējais iegūtais vērtējums būtu vismaz 40%. Vissliktākie rezultāti ir matemātikā. Taču būsim reāli – vai jaunietis, kas nevar sekmīgi nokārtot eksāmenu matemātikā, ir ieguvis pilnvērtīgu vidējo izglītību?” vaicāja Šadurskis, kurš neredzot īpašas grūtības šādu rezultātu sasniegt tām skolām, kur šobrīd vidējie vērtējumi ir robežās no 30 un 40%.
“Mums ir skolas, kur vidējie rezultāti ir zemāki par 20%. Tās nav tiesīgas saukties par vidusskolām. Valsts apņemas maksāt tikai par kvalitatīvu izglītību. Ja kvalitātes nebūs, finansējums no valsts puses apsīks. Tātad… ja skola trīs gadus nevar sasniegt minētos kvalitātes rādītājus, tad pašvaldībai ir vairākas iespējas: vai nu naudu skolotāju algām atrast pašām; vidusskolu reorganizēt par pamatskolu; vai celt izglītības kvalitāti konkrētajā mācību iestādē, lai iegūtu valsts atbalstu,” uzsvēra ministrs.
Pēc viņa sacītā, ja skola nesasniedz kvalitātes rādītājus, bet skolēnu būs daudz – pirmajā gadā brīdinājums, otrajā gadā finansējuma samazinājums no valsts par 50%, trešajā – pazaudēts valsts atbalsts pilnībā.
Kā zināms, otrdien notiks Ministru kabineta sēdē, kurā plānots apstiprināt pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. Ja tas netiks pieņemts arī šodien, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) plāno rīkot izglītības un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas ēkas.
Foto: Saeimas kanceleja
