Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

– Jau šoruden skolās un pirmsskolās tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju. Pārmaiņas pirmās uz savas ādas izjutīs pirmsskolas. Vecāku un pedagogu lielais jautājums – kas mainīsies?

– Pirmsskolu galvenais uzdevums ir vispusīgi attīstīt bērnu un sagatavot viņu skolai. Principā pirmsskolas laiks ir visaktīvākais bērna attīstības laiks. Bērnam ir jārada interese, un šī interese jārada caur rotaļām, dažādām sadarbības izpausmēm, tāpēc šobrīd tiek mainīta metožu forma un veids, kā mācīt.

Lielāko akcentu liekam uz to lai mācību saturs (arī skolā, ne tikai pirmsskolā) ietu roku rokā ar atbilstošu prasmju izkopšanu (komunikācijas, spēja sadarboties, empātija) un vērtību ieaudzināšanu, lai bērns soli pa solim veidotos nevis par vienkāršu patērētāju, bet sabiebrības tālāk attīstītāju. Atbilstoši bērna vecumam viņam ir jāmāca daudz praktisku lietu, piemēram, vēlākā izglītības posmā jāmāca, kā atšķirt patiesu informāciju no viltus ziņām, jāmāca saskatīt zemtekstu. Jaunākā paaudze pakāpeniski jāveido par radošām, kritiski domājošām personībām, kas mācoties pašas nonāk pie secinājumiem, nevis tos skolotājs, tā teikt, ieliek ar karotīti mutē.

Runājot par pirmsskolu, jaunajās vadlīnijās daudz lielāku akcentu esam likuši uz valsts valodas lietojumu un apguvi šajās rotaļnodarbībās, lai bērns skolā būtu spējīgs mācīties latviešu valodas plūsmā. Tāpat ir svarīgi, lai ikviens bērns rotaļnodarbībā iesaistītos ar patiesu prieku un priecātos par savu veikumu, un noteikti ir jāiztiek bez salīdzināšanas – vienam iznāca labāk, otram ne visai. Ar pozitīvu vērtējumu, pamudinājumu var panākt krietni vairāk nekā ar kritiku.

– Mācību satura izstrāde, kas savā ziņā ir kā vīzija, kā būtu jādara, ir tikai viens ceļa posms, otrs posms – kā tas tiks reāli ieviests pirmsskolās. Vai un kad sāksies skolotāju, pirmsskolas vadītāju apmācības, vai būs pieejama kāda cita atbalsta forma?

– Pavasaris un vasara būs intensīvākais skolotāju tālākizglītošanas posms, tomēr būsim reāli – no 1. septembra mācību process noteikti nesāksies gludi un bez aizķeršanās. Mācīsies skolotāji, mācīsies bērni.

– Pirmsskolas pedagogu algu finansēšana būtu jāpārņem valstij – norāda gan LIZDA, gan arī IZM tam piekrīt. Vai šīm nodomam sekojusi arī kāda rīcība?

– Tas ir absolūti nepieciešams, ja gribam, lai pedagogu algu celšanas grafiks tiktu arī efektīvi realizēts. Taču jau pērn vasarā, kad noteicām, ka pedagogs par slodzi saņems 680 eiro mēnesī, mums bija jāiekāpjas pašvaldībām, kas vēlējās pārejas periodu: sākotnēji 620, un pēc tam 680. Tas nav pareizi. Visiem pedagogiem jāsaņem vienlīdzīgs atalgojums. Mūsu ierosinājums bija pārņemt no pašvaldībām pirmsskolas pedagogu algas finansēšanu un tās izmaksāt no valsts budžeta, bet pašvaldības tā vietā nodrošinātu bērniem brīvpusdienas (šobrīd šo funkciju pilda valsts, brīvpusdienas nodrošinot 1.-4. klasei). Ar Latvijas Pašvaldību savienību mums neizdevās panākt kopsaucēju, tomēr šis jautājums nav noņemts no darba kārtības, un domāju, ka tas atkal aktualizēsies šovasar, jo, ņemot vērā apstiprināto skolotāju algu celšanas grafiku, no 1. septembra par likmi skolotājs saņems 710 eiro [pirms nodokļiem]. Pašvaldības noteikti pamanīs, ka algas ceļas daudz straujāk nekā brīvpusdienu izmaksas, tāpēc domāju, ka tad arī radīsim kādu konkrētu risinājumu.

– Janvārī tika apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem. Tas nozīmē – ja pašvaldība savu skolu tīklu sakārto, algu pieaugums būs, jā ne – tad neko?

– Šogad būtisku ieguvumu no skolu tīkla sakārtošanas mēs nejutīsim, taču, neskatoties uz to, 1. septembrī skolotāji par likmi saņems grafikā apstiprinātos 710 eiro. Šogad budžetā nav pieejams papildu finansējums algu paaugstināšanai, un gada četriem pēdējiem mēnešiem mums nauda būs jāatrod, piemēram, pārdalot vienu vai otru apropriāciju, kur paliek pāri finansējums, vai nauda jāiegūst no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Runājot par 2019. gadu, esmu pārliecināts, ka valsts budžetā tiks atrasti papildu līdzekļi algu celšanai, jo ne jau sava prieka pēc mēs veicām visaptverošu nodokļu sistēmas reformu, kuras viens no mērķiem bija lielāki nodokļu ienākumi valsts budžetā. Līdz ar to mums būs divi avoti: ieguvums no skolu tīkla sakārtošanas un kopējā finansējuma pieaugums izglītībā, tostarp pedagogu mērķdotācijai, lai arī turpmāk spētu nodrošināt darba samaksas pieaugumu pedagogiem atbilstoši grafikam.

– Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā var pieņemt līdz 2018. gada 1. martam. Kāda šobrīd ir situācija? Kāda ir informācija par skolu slēgšanu, reorganizāciju?

– Šobrīd notiek aktīvs sarunu cikls ar pašvaldībām, tiek runāts ne tikai par skolu tīklu, bet arī citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, ceļu infrastruktūru, skolēnu pārvadājumiem. Kopumā arī šogad tendence būs nemainīga – tiks slēgtas un reorganizētas tās skolas, kur trūkst skolēnu. Precīzi skaitļi gan būs zināmi aptuveni aprīļa beigās.

– Skolu tīkla sakārtošana nozīmē arī to, ka daļa pedagogu paliks bez darba. Vai viņiem paredzēts kāds drošības spilvens?

– Apspriežam pēdējās detaļas, bet idejiski – ja pirmspensijas vecuma pedagogs (trīs gadus pirms pensijas) ar vismaz 20 gadu stāžu skolas reorganizēšanas vai slēgšanas gadījumā zaudē darbu, viņš sešus mēnešus saņem pabalstu savas vidējās algas apmērā (trīs mēneši – garantēti, nākamie trīs mēneši – ar nosacījumu, ja nav atrasts cits darbs).

– Ļoti plašas diskusijas uzvirmoja par ieceri sešgadniekus sūtīt uz skolu. Ir savākti 10 000 parakstu, lai šo ideju mēģinātu apturēt. Tiek norādīs, ka skolas nav gatavas, arī bērni nav psiholoģiski gatavi, jaunā kārtība var radīt sešgadniekiem stresu un no tā izrietošās negatīvās sekas utt. Bet, cik noprotams, IZM no idejas nav atteikusies, jo…?

– Valda strikta pārliecība, ka ministrija grib sešus gadus vecus bērnus ielikt 1. klasē un mehāniski pirmās klases mācību standartu piemērot gadu jaunākiem bērniem. Tā nav patiesība. Jaunais mācību saturs tiek rakstīts atbilstoši katram vecuma posmam un bērna attīstībai. Izglītības process būtiski neatšķirsies no tagadējā pirmsskolā.

– Kur tad reāli bērni mācīsies – skolā vai pirmsskolā?

– Pārejas periodā gan, gan – būs izvēle. Aptuveni 160 skolas jau ir integrētas ar pirmsskolu, un tām nebūs nekādu problēmu nodrošināt sešgadniekiem atbilstošu mācību vidi un režīmu (diendusu, pastaigas, ēšanu, rotaļas). Ja skola to nevarēs nodrošināt, bērns mācīsies pirmsskolā. Gribu uzsvērt, ka, bērnam mācoties skolā, tās nebūs ierastās mācību stundas un šī viena gada laikā bērns pamazām un bez lieka stresa varēs pāriet uz skolas režīmu. Esam saņēmuši arī dažādu, tostarp OECD, ekspertu secinājumus, ka Latvijā ir pārāk garš pirmsskolas periods, bet formālāka izglītība sākas pārāk vēlu.

– Tātad uzskatāt, ka vecāku, pedagogu, psihologu bažām nav pamata?

– Šobrīd bērnudārza vide krasi atšķiras no skolas vides, un bērnam, uzsākot tagad skolas gaitas, nereti patiešām rodas problēmas. Mēs gribam šo pāreju padarīt plūstošāku. Bērns atbilstoši savam vecumam rotaļāsies, ēdīs launagu, ja gribēs – gulēs diendusu. Ar tiem, kas negulēs diendusu, darbosies pedagogs. Tas viss notiks samērā brīvā režīmā ar lēnu pāreju uz formālāku izglītības ieguves veidu.

– Pieminējāt skolas, kurās jau pirmsskola ir integrēta. Tas lielākoties ir reģionos. Bet kā, piemēram, Rīgas lielās skolas varēs pielāgoties pārmaiņām? Vai tajās maz varēs atrast papildu telpas diendusas nodrošināšanai?

– Skolas, kuras nebūs gatavas šīm pārmaiņām, bērnus pie sevis neuzņems, bērni turpinās mācīties pirmsskolā. Esmu šo jautājumu parunājis ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, un viņš atbalsta šo pāreju.

– Viena daļa sabiedrības sašūmējās par ziņu – skolās notiks pāreja uz mācībām valsts valodā. Kā tas iecerēts, un kāds atbalsts būs pieejam pedagogiem, lai savu priekšmetu varētu mācīt latviešu valodā krievu valodas vietā?

– Aptuveni 20% vidusskolu beidzēju (mazākumtautību pārstāvji) norāda, ka latviešu valodu prot vāji vai pamatprasmju līmenī. Taču valsts valodas nezināšana ierobežo gan darba, gan tālākizglītības iespējas Latvijā. Tam ir jābūt pašsaprotami, ka vidusskolas absolventam ir brīvi jārunā, jāraksta, jālasa un jādomā valsts valodā.

IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022. mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6. klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9. klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12. klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Starp citu, jau šajā pavasarī 12. klašu centralizētajos eksāmenos atbildes būs jāsniedz latviešu valodā, izņemot svešvalodas.

Protams, mazākumtautību skolēniem saglabājam iespējas apgūt arī viņu dzimto valodu. Dzimtās valodas apguve notiks caur literatūras un kultūras mācību blokiem.

Attiecībā uz pedagogiem – jebkuram skolotājam valsts valoda ir jāzina C1 jeb augstākajā līmenī. Saprotams – ja savu priekšmetu pasniedz citā valodā, valsts valoda var piemirsties. Tāpēc pedagogiem ir paredzēti kursi. No neoficiāliem avotiem izskanējis, ka, piemēram, Rīgā šādi kursi būtu vajadzīgi ap 600 pedagogu, pārējā Latvijā cipars varētu būt mazāks. Kursu programma praktiski jau ir izstrādāta, arī finanšu un mācībspēku resursi mums ir. Profesionālās kompetences pilnveidei, tostarp arī valodas apguvei, no 2018. līdz 2020. gadam ieplānoti 3,6 miljoni no valsts budžeta un no 2018. līdz 2022. gadam 3,3 miljoni eiro Eiropas struktūrfondu līdzekļu.

– Turpmāko sešu gadu laikā augstākajā izglītībā plāno ieguldīt ES fondu investīcijas vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā. Kuri ir galvenie virzieni, kam naudu tērēs?

– Virzieni ir trīs: studiju programmu attīstība – 11 miljoni, augstskolu pārvaldības attīstība un kvalitāte – 20 miljoni, mācībspēku un akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana – 34 miljoni.

– Ko sevī ietver studiju programmu attīstība?

– Programmas ir sadrumstalotos, to skaits pārsniedz 900. Lai arī Latvijas studentu skaits sarūk, programmu skaits faktiski nemainās. Katra augstskola cīnās par studentiem, diemžēl ne vienmēr tos piesaistot ar savu kvalitāti, bet gan ar mārketinga elementiem. Reizēm jaunas programmas ir tikai moderni nosaukumi. Mums ir jāpāriet no studiju virzienu uz studiju programmu akreditāciju, jo studiju virzienu akreditācija nestrādā, piemēram, vienā studiju virzienā ir 10 programmas – daļa spēcīgas un kvalitatīvas, daļa vājas. Ekspertu komisija vērtē visu virzienu, un rezultātā akreditāciju iegūst arī programmas, kuru kvalitāte ir vāja.

– Kas liedz mainīt šo kārtību?

– Lobijs. Šajā jautājumā mums neklājas viegli. Lai arī vairums lielāko Latvijas augstskolu atbalsta ieceri, Latvijas Privāto augstskolu asociācija ir pret. Sarunas ir strupceļā.

– Mācībspēku kvalifikācijas celšanai atvēlēts vislielākais kumoss. Kas mainīsies šajā virzienā?

– Piemēram, notiek jaunu pedagoģisko programmu izstrāde, liekot lielāku akcentu uz, tā teikt, darba vidē balstītām studijām – topošajam pedagogam jau laikus ir jāsaprot, vai viņš ir īstajā vietā, vai darbs skolā nav viņam piemērots. Valsts naudas resursi jāiegulda mērķtiecīgi – lai pedagoģisko programmu absolventi arī reāli sāktu strādāt skolā. Šobrīd daļa nemaz līdz skolai nenonāk vai nostrādā vien gadu vai divus un tad atrod darbu citur. Jauno pedagogu ienākšana skolās ir svarīga arī tādēļ, lai varētu notikt paaudžu nomaiņa. Ja tas nenotiks, mums tuvākajos gados var būt lielas problēmas, jo pedagogu vidējais vecums jau tagad pārsniedz 40 gadus. [64% skolotāju ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, OECD dati]. Tāpat jaunās programmas būs sasaistē ar jauno izglītības standartu. Būs daudz jaunu novitāšu attiecībā uz mācību metodēm, piemēram, mēs ejam prom no prakses, kad skolotājs dod faktus, kurus skolēns reproducē atpakaļ, ejam prom no tipveida uzdevumu risināšanas, ejam uz reālu problēmu formalizēšanu un risinājumu meklēšanu.

– Vai plānotas kādas izmaiņas budžeta vietu pārdalē par labu kādai no studiju jomām? Vai budžeta vietu skaitā var gaidīt kādas korekcijas? Cik studentu šobrīd mācās par valsts līdzekļiem?

– Par valsts budžeta līdzekļiem šobrīd studē 26 327 personas. Tas ir aptuveni 40% no visiem studējošajiem augstskolās un koledžās. Prioritāte paliks STEM jomas (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas joma). Skaitliskā izteiksmē budžeta vietu skaits gan nepieaug, jo, mainoties akcentam par labu dārgajām studiju vietām, nauda absorbējas tādā veidā.

– Augstākās izglītības eksports – kā mums sokas šajā sfērā?

– Latvijā tagad studē aptuveni 6000 ārvalstu studentu. Mērķis būtu šo skaitli divkāršot vai trīskāršot. Tomēr ir svarīgi arī izvērtēt – kas piesakās: vai cilvēks grib iegūt izglītību un diplomu, vai pieteikšanās studijām ir veids, kā iegūt uzturēšanās atļauju. Daļa augstskolu šim aspektam pievērš pienācīgu uzmanību. Ārvalstu studentus spējam ieinteresēt ar medicīnas, biznesa, inženierzinātņu studiju programmām. Arī studiju maksa mums ir pievilcīga, salīdzot ar Rietumeiropas universitātēm.

Līga Nestere

Foto: Saeimas kanceleja