Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pagājušajā ceturtdienā izplatīja vairākas viltus ziņas, tiešajā ēterā maldinot gan par NRA.lv atmaskotajiem ministrijas plāniem mazināt valsts valodas nozīmi izglītības saturā, gan izplatot melīgas un apvainojošas ziņas par publikāciju autoru.

Lūk, piemērs no partijas Vienotība biedra Šadurska teiktā: «Līdz ar to latviešu valodas eksāmenā nepietiks tikai ar valodas zināšanas, literatūras zināšanu atspoguļojumu, bet tur būs ļoti prasmīgā veidā jāiestrādā arī skolēnu attieksmju pārbaude, lai saprastu, vai tā tiešām ir kompetence. Ja kāds, piedodiet par vienkāršrunu, plānprātiņš no tā ir secinājis, ka tātad nebūs latviešu valodas eksāmena, tad es ieteiktu, nu kā saka – vai nu uzlabot veselību, vai būt mazāk aktīvam. Jo tracināt sabiedrību ir pilnīgi lieki un nevajadzīgi. Latviešu valodas eksāmens bija, ir un būs.»

Iespējams, ka ministrs K. Šadurskis tiešajā ēterā lamājas, jo ir mirstošas partijas pārstāvis ar niecīgām izredzēm uz pārvēlēšanu un var ļauties šādām izpausmēm, neraizējoties par sekām. Savukārt maldina tāpēc, ka nemaz nav zinājis par projekta Skola 2030 autoru un Valsts izglītības satura centra (VISC) piedāvājumu latviešu valodas eksāmenu 9. klases beigās iekļaut kombinētā pārbaudījumā vairākos priekšmetos. Jāatgādina, ka šis fakts publiski kļuva zināms no VISC vadītāja Guntara Catlaka 18. augusta prezentācijas Jaunais mācību saturs Mērķi un līdzekļi. Vēl vakar VISC pārstāve Alise Bērziņa apstiprināja, ka prezentācijas priekšpēdējais slaids atbilst patiesībai un tādā formā arī iekļauts sabiedrībai jaunā izglītības satura piedāvājumā. Tātad latviešu valodai atsevišķs eksāmens vairs netiek plānots, tikai angļu valodai un matemātikai.

Tieši tā ministrijas struktūrvienības izplatīto vēsti sapratuši arī pedagogi, par ko Neatkarīgā rakstīja piektdien publikācijā Latviešu valodas skolotāji – par atsevišķu eksāmenu.

Cita lieta, ka šis joprojām esot tikai piedāvājums – jaunā satura priekšlikums, kas vispirms tiks apspriests un tikai pēc tam politiski izlemts. Apspriešana sāksies 25. septembrī un turpināsies pusgada garumā.

Pēc ministra rupjās runas paraugdemonstrējumiem radio ēterā un publikas paustās neapmierinātības sociālajos tīklos VISC nāca klajā ar iepriekš neplānotu preses paziņojumu, vēstot, ka valsts pārbaudījums latviešu valodā notiks, arī īstenojot jauno vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai:

«Jaunajā saturā būtiska nozīme ir latviešu valodas un kultūras apguvei, īpašu lomu atvēlot latviešu valodai personīgās identitātes veidošanā un lingvistiski atbildīgas personas tapšanā. Līdztekus ar jaunā satura izstrādi tiek domāts arī par jaunām formām skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā. Tiek plānots pārejas periods, lai attīstītu kompleksu prasmju vērtēšanu.

Arī turpmāk paredzēts, ka valsts līmenī skolēnu latviešu valodas sniegums tiks vērtēts pamatizglītības un vidējās izglītības noslēgumā. No 2021./2022. mācību gada valsts pārbaudes darbi saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu visiem 9. klašu un 12. klašu beidzējiem būs obligāti.» Tomēr jānorāda, ka arī šajā skaidrojumā nav minēts, ka, beidzot 9. klasi, latviešu valodā būs atsevišķs eksāmens, un tieši šī nianse ir pamatoti satraukusi sabiedrību.

Eiropas Savienības un valdības līdzfinansētais projekts Kompetenču pieeja mācību saturā izmaksās 14 miljonus eiro. Milzīgu naudu! Taču skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanas metožu izstrāde projektā neietilpst. Kā paskaidro projekta publicitātes pārstāve Iveta Bojāre: «Eksāmeni ir atsevišķs jautājums, kas nav mūsu kompetencē.» Tikai saturs un ieviešana. Tātad ministram ar ierēdņu komandu ir visas iespējas atrast valsts valodai draudzīgāku risinājumu skolēnu latviešu valodas zināšanu pārbaudei, jo, viņa paša vārdiem runājot, «tracināt sabiedrību ir pilnīgi lieki un nevajadzīgi».

Imants Vīksne

Foto: Saeimas kanceleja