Kremlis ir ieinteresēts, lai Latvijā saglabātos to jauniešu īpatsvaru, kas vāji pārzina valsts valodu, jo viņi būtu vieglāk manipulējami ar Krievijas propagandu. Tā šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Viņš norādīja, ka valoda ir nāciju vienojošais elements, un “tikai saliedēta nācija var sekmīgi attīstīties,” tāpēc Latvijas interesēs ir panākt, lai šajā valstī dzīvojošie prot latviešu valodu. Vienlaikus ministrs prognozē, ka saistībā ar iecerēm, tuvākajā nākotnē sagaidāmi protesti.

“Politiski motivēti protesti ir un būs,” pauda ministrs, norādot, ka Latvijas Krievu savienības pārstāvji jau ir paviesojušies Maskavā Krievijas Valsts domē.

“Tā ir labi koordinēta sadarbība ar Kremļa politiku. Protams, ka Maskava ir ļoti ieinteresēta saglabāt to Latvijas jauniešu īpatsvaru – aptuveni 20% -, kas vāji pārvalda valsts valodu, un līdz ar to ir ļoti pakļauti Krievijas propagandai. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, jo valoda ir nācijas vienojošais elements un tikai saliedēta nācija var sekmīgi attīties, “sacīja Šadurskis.

Ministrs rēķinās ar plašām diskusijām Saeimā no opozīcijas puses, kā arī ar dažām akcijām pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), valdības ēkas un Rīgas pils.

Kā ziņots, valdība šodien plāno izskatīt IZM sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuros paredzēts noteikt pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.

Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.

IZM iecere paredz ka:

– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;

– 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;

– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;

– No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;

– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Foto: Saeimas kanceleja