Zādzības, krāpšanas, smagi miesas bojājumi un izvarošanas ‒ noziedzības statistikā pirmajā ceturksnī vērojams kāpums, kas, iespējams, saistīts ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Tie, kas nav noziedznieki, kļūst par tādiem. Bet tie, kas tādi bijuši, rīkojas tā, it kā viņiem vairs nebūtu ko zaudēt, vēsta NRA.lv.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati liecina, ka gada pirmajos trīs mēnešos valstī reģistrēti 10 624 noziedzīgi nodarījumi un salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir par 5,1 procentu vairāk. Pieaudzis mantisko noziegumu skaits, un vairāk ir vardarbību. Vairāk zādzību, vairāk krāpšanas gadījumu, vairāk smagu miesas bojājumu un ļoti daudz izvarošanas gadījumu. Notikušas arī 120 laupīšanas, un pēdējie gadījumi izceļas ar īpašu pārdrošību. Vairs nekādas slapstīšanās. Viņi vienkārši ienāk mājās un paņem, ko vēlas. Ja vajadzēs, arī suni nošaus un upurim galvaskausu ielauzīs ar metāla stieni. Par laimi, šoreiz iztikts bez upuriem. Dagdā nesen divi tēviņi īsi pirms trijiem naktī brutāli uzlauza kādas mājas durvis. Ar to pašu metāla stieni iebiedēja septiņdesmitgadīgo mājas saimnieci un nolaupīja vairākus simtus eiro. Policija vainīgos aizturēja, izrādījās recidīvisti. Kamēr turpinās izmeklēšana, aizdomās turētie atrodas brīvībā, un, ļoti iespējams, īsteno jaunus noziegumus.
Paprasīja padzerties…
Lielāku rezonansi izpelnījusies brīvdienās notikusī laupīšana Iecavas novadā. Informāciju izplatījusi gan Valsts policija, gan arī cietusī ģimene – sociālajos tīklos:
“Vēlos pabrīdināt citas ģimenes! Manai ģimenei šodien nācās piedzīvot nepierastu rītu. Aptuveni 8.20 no rīta mājās ienāca laupītāji, kas draudēja ar pistolēm, uz suni tika šauts. Meklēja naudu, bet tika nozagtas zeltlietas un tēta medību mašīna, mašīna 1,5 h laikā tika atrasta, bet jau sadedzināta.
Vīrieši neuzkrītoši nāca un prasīja padzerties ūdeni, tad izvilka pistoles un draudēja, tika nozagti arī divi iphone telefoni, kas nav atrasti. Vīrieši ir bruņojušies, un viens ir ar masku, ko izmanto vīrusa laikā, otrs vīrietis bija uzvilcis uz galvas kapuci un seju īsti nerādīja. Laupītāji aptuveni 30‒35 gadus veci, runāja krieviski, bet viens saprata latviešu valodu. Mīļie draugi, slēdzam mājas ciet, un neuzticieties nevienam svešiniekam, esmu ļoti pateicīga, ka no manas ģimenes neviens nav cietis un visi ir dzīvi!”
Vakar policija pavēstīja, ka notverti divi aizdomās turamie. Taču izmeklēšanai nepieciešami pierādījumi, liecības. Ja nu kāds 16. maija rītā ir ko aizdomīgu redzējis, varbūt videoreģistratorā kas noderīgs saglabāts, lūgums, zvanīt pa tālruni 26699354.
Lielāks risks viensētām
Cietušās padoms par māju slēgšanu un neuzticēšanos svešiniekiem gan ir vietā, jo Rīgas noziedzniekiem šobrīd ir dīkstāve. Viņi tāpēc dodas uz viensētām un mazākiem ciematiem. Laukos līdz šim tā bijusi parasta lieta, vienmēr turēt durvis vaļā. Tagad tā vairs nedrīkst un jārēķinās, ka arī aizslēgtas durvis var nebūt šķērslis, ja noziedznieks iet uz visu banku.
Samērā nesen “Neatkarīgajai” bija iespēja aprunāties ar Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļas priekšnieks Jevgeņiju Semjonovu. Viņa vadītā struktūrvienība izmeklē tieši mājokļu zādzības, attiecīgi pārzina riska faktorus.
Nemainīgi ‒ zagļu pavadonis ir tumsa. Lielākam riskam pakļautas mājas, kas atrodas nomaļāk, tuvāk mežam. Tai skaitā arī ciematos.
Noziedznieki tādējādi var ērtāk veikt izlūkošanu un pēc mājas apzagšanas vai aplaupīšanas nemanīti nozust. Nav jāiet pa apgaismotām ielām, kur viņus var fiksēt novērošanas kameras vai mašīnu videoreģistratori. Arī apsardzes ekipāžas pa laikam apbraukā pieskatāmās teritorijas. Praksē gan tādu gadījumu, kad apsardzei būtu izdevies aizturēt noziedzniekus, neesot. Tas tāpēc, ka zādzības pastrādāšanai nepieciešams ļoti īss brīdis. Īpaši, ja objekts jau iepriekš ir izlūkots un zaglis zina, kam viņš nāk pakaļ. Arī gadījumos, ja noziedznieks izvēlas objektu uz dullo, viņš ilgāk par piecām minūtēm tur neuzkavējas. Apsardzei savukārt vajadzīgas vidēji piecpadsmit minūtes, lai ierastos.
Ko un kā zog mājās
Visvairāk zagļus un laupītājus interesē vērtslietas un nauda, mantas vairs ne. Īpaši iecienīti esot seifi, jo jaunās mājās tos mēdz pieskrūvēt pie rīģipša sienām. Rezultātā viss vērtīgais līdzi ņemamais zaglim jau ir smuki sapakots. Piepūle, lai kasti izceltu – minimāla. Izķemmētas tiek arī naktsskapīšu atvilktnes, jo cilvēki mēdz vērtīgas lietas turēt savā tuvumā. Nereti ir gadījumi, kad zādzības tiek pastrādātas, saimniekiem mājās esot – kamēr ģimene pa pirmo stāvu rosās, zagļi pa guļamistabām krāmējas. Un, nedod dievs, tādiem uzskriet virsū. Tad zādzība var pārvērsties laupīšanā. It īpaši, ja noziedznieks ir bruņots, jārēķinās, ka viņš ir gatavs ieroci likt lietā. Kā pasargāties no zagļiem un laupītājiem? Nekādas unikālas receptes nav. Pirmkārt, jāizvērtē mājokļa drošība – durvis, logi, slēdzenes. Ja ir nauda un līgums ar apsardzes kompāniju, ieteicams uzstādīt perimetra signalizāciju. Policija arī iesaka mājās neglabāt lielas vērtības, logos ielikt aizkarus – lai apgrūtinātu izlūkošanu, un pagalmā naktī turēt ieslēgtu gaismu. Varbūt kādu māju tas paglābs no zagļu apciemojuma.
Imants Vīksne
