Rucavas novadā ir divas mazas pamatskolas – Sikšņu un Rucavas. Abās skolēnu skaits ir krietni zem simt, un tajās ir arī apvienotās klases. Ko darīt? Apvienot abas, pārveidot par sākumskolām? Par izglītības iestāžu reorganizāciju novadā pašlaik runā piesardzīgi, taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstījuma zemteksts esot skaidrs – mazās skolas ir jāslēdz.
Rucavas novads, kas ir viena no Latvijas un Lietuvas pierobežas pašvaldībām, ir gandrīz visretāk apdzīvotā teritorija valstī. Iedzīvotāju te kopumā ir vien 1800, un ik gadu šis cipars par dažiem desmitiem sarūk. Skaidrs, ka tas ietekmē arī skolēnu skaitu. «Šobrīd tas ir ļoti kritisks,» atzīst Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta. Viņa piebilst, ka Kārļa Šadurska ministrēšana iekrītot zīmīgā laikā – kad viņš pirmo reizi vadījis nozari, tika likvidēts Rucavas vidusskolas posms, jo ticis noteikts, ka 10. līdz 12. klasē nedrīkst būt mazāk par
15 bērniem. Šos kritērijus skola nav varējusi izpildīt. Nu laikam ir pienācis laiks apcirpt arī pamatskolu. «Esam domājuši, vai var apvienot Sikšņu un Rucavas pamatskolas, bet attālumi ir pārāk lieli – dažs jāved būtu uz Rucavu vai 50 kilometrus. Tāpēc esam visiem spēkiem turējušies, lai šīs abas skolas saglabātu,» uzsver I. Šusta, norādot, ka varbūt varētu būt runa par administratīvu, bet ne fizisku abu iestāžu apvienošanu.
No 190 skolēniem uz 50
Dunikas pagasta Sikšņu pamatskola pirms 80 gadiem būvēta kā izglītības iestāde, līdz šim ēka ir tikusi labi uzturēta, un pirms astoņiem gadiem tai blakus tapusi arī liela sporta zāle. Skolēnu skaits gadu gaitā gājis mazumā – no 190 bērniem pagājušā gadsimta 50. gados līdz pussimtam šobrīd. Demogrāfiskā līkne pēdējos piecus gadus ir diezgan nemainīga, ir pat iezīmējies neliels kāpums, NRA.lv teic skolas direktore Sandra Malakauska. Tiesa, katras lielākas ģimenes aiziešana no pagasta ir jūtama (arī naudas izteiksmē), tā noticis arī šogad, kad bērnu skaits izglītības iestādē sarucis par sešiem audzēkņiem. Pašlaik te ir dažas apvienotās klases, bet pirmo un devīto parasti cenšoties nevienot. Patiesībā esot tā – kad uzzinot skolai pieejamo naudas summu, tad skatoties, kā ar to var izdzīvot, kā arī tiek izlemts par apvienotajām klasēm – varbūt var kādu klasi ar sešiem septiņiem bērniem arī nelikt kopā. Parasti veidojot kopējas grupas sportā, mājturībā, mūzikā, vizuālajā mākslā, bet pamatpriekšmetos – matemātikā, latviešu valodā – ne.
Uz gaidāmo reformu S. Malakauska raugās ar skepsi.
Ieguvēji no jaunā modeļa Sikšņi noteikti neesot. Ja līdz šim «plikām» mācību stundām bijušas 10 likmes, tad pēc jaunā modeļa kopā ar koeficientu iznāk 6,3. Ir gan arī 13% motivācijas fonds (apmēram 400 eiro), taču zem tā palikts tik daudz, ka nav skaidrs, cik kam iznāks. Arī skolas administrācijai tagad esot 0,8 likmes, vietniekam 0,4 un logopēdam – 0,25, bet turpmāk tās būs mazākas. Pienākumu apjoms un atbildība gan nesaruks, un tad rodoties jautājums – kāpēc?
Par skolas reorganizāciju ar novada domes vadību runāts vēl neesot, jo nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz mazo pamatskolu optimizāciju. «Visus gadus jau skandina – reforma, reforma, būs tādi un šitādi noteikumi. Vai no tā kaut kas ir ieviests? Tie, kas skrējuši ritenim pa priekšu, bieži vien nonākuši zaudētājos. Vai pievienot skolu Rucavai kā filiāli? To varētu tad, ja tā būtu vidusskola, bet ne pamatskolai. Noņemt 7.-9. klašu posmu? Arī ieguvuma nebūs,» pārliecināta S. Malakauska.
No vidusskolas par pamatskolu
Rucavas pamatskolā arī skolēnu nav īpaši vairāk kā Sikšņos. Pašlaik to ir 70, lai gan savulaik arī te skolojās vairāk nekā 200 jauno rucavnieku. Zem 50, par laimi, gan šis cipars nav vēl nekad noslīdējis, bet pērn sasniedzis bīstamo – 62 skolēnu skaitu. «Izskatās, ka arī tuvākajos gados te būs 70 audzēkņi, jo deviņi devītie beidz un deviņi pirmie nāk viņu vietā, bet, skatoties vēl tālāk uz priekšu – bērnudārzs ir pilns, un tas ļauj cerēt uz labāko scenāriju,» teic skolas direktora vietniece Antra Ate. Ja tiks noteikts 7.-9. klasēs minimālais skolēnu skaits – 21, arī tad, šķiet, skola šajos «rāmjos» iekļausies un apcirpšana par sākumskolu nedraud. No apvienotajām klasēm gan nav izdevies arī te izsprukt – šogad tāda bijusi 5. un 6. klase.
Par jauno modeli runājot, aprēķini rādot, ka skola it kā būs ieguvēju pulkā. Bet kā ar to, ka skolu varētu pārvērst par sākumskolu? «Kur tad lai paliek mūsu 7., 8. un 9. klases skolēni? Nīcā? Bet tas ir cits novads. Vai iznāks lētāk vest uz turieni vai saglabāt šo posmu šeit? Tomēr būtu jāizvērtē katra skola atsevišķi – nevar tikai ņemt vērā skaitļus,» spriež direktores vietniece. Kur pamatskolas beidzēji parasti turpina mācības? Daļa Nīcas vidusskolā (uz turieni bērniem nodrošināts transports), bet tie, kas varot atļauties, dodoties mācīties uz Liepāju – uz ģimnāziju vai tehnikumu. Šā gada devītie gan neviens neesot izteicis vēlmi skoloties Nīcā, visi saposušies uz Liepāju. Eksāmenus kārtojot labi – latviešu valodā augstākais vērtējums bijis deviņi. Skolas sportiskie (darbojas veloskola, galda tenisa un šaha pulciņš, ir trīs sporta stundas nedēļā) un mācību rādītāji esot labi, pēdējā laikā neesot neviens tāds, kas nebūtu izturējis pārbaudījumus. Pie tā ļoti piestrādāts, un tas esot iemesls, kāpēc viens otrs slinkāks izvēloties doties uz citu skolu. Laukos esot arī tas pluss, ka atšķirībā no lielas pilsētas nekur no skolas apmeklējuma neizspruksi. Kavējumiem seko, un ātri vien bastotājus notverot. «Ja tomēr ejam uz lielām un vēl lielākām skolām, tad viena daļa bērnu noteikti būs zaudētāji. Ne katram šāds modelis ir piemērots,» domā A. Ate.
Aisma Orupe
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
