Pašlaik darbu uzsākusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas komisija, kurai darbs jābeidz līdz 29. oktobrim. Tās prioritāšu secība: studiju plāni, studenti un darbinieki, vienlaikus veiks arī neatkarīgu auditu, lai «izsekotu naudas plūsmu». Par finansiāliem ieguvumiem esot grūti ko teikt, jo šobrīd Latvijas Universitātei (LU) akadēmijas pievienošana rada tikai papildu izdevumus, norāda LU vadība.
Viens no komisijas pirmajiem darbiem ir nākamnedēļ kopā ar filiāļu vadītājiem izlemt par tālāko rīcību. «Esam solījuši filiāles saglabāt, un, lai tas notiktu, jāsaprot gan to statuss, gan struktūra, gan pieredze,» skaidroja LU rektors Indriķis Muižnieks, piebilstot, ka faktiski tās būtu jānodibina no jauna. Arī LU savulaik ir bijušas filiāles – gan kā «tādas vienas fakultātes» struktūrvienības, piemēram, Daugavpilī sagatavoja skolotājus, kas vēlāk «gādīgi tika atdoti Daugavpils universitātei». Visticamāk, ka LU nāksies izveidot kādu struktūru, kas pārraudzīs filiāļu darbu. Bet pirms tam gan šomēnes, gan maijā tās visas apmeklētas, raksta NRA.lv.
I. Muižnieks akcentēja: ja šogad studenti vēl beigs RPIVA ar akadēmijas diplomiem, tad jau tūlīt pēc izlaidumiem licences pārrakstīs uz LU vārda, lai, jau uzņemot jaunos studētgribētājus RPIVA līdzšinējās programmās, viņi būtu pilntiesīgi universitātes studenti. Programmas turpinās pastāvēt esošajā formātā līdz akreditācijai, bet pēc tam jau būs cits piedāvājums. Rektors izteica cerību, ka tas būšot «kaut kas sakarīgāks» un vismaz par 30% optimizēts. Arī mācību vietas vēl divus gadus nemainās, bet jau 2019. gadā RPIVA ēkā studējošie pārcelsies uz Rakstu mājas piekto stāvu, kura, kā izskatās, būs uzcelta ātrāk nekā Zinātnes māja. Tā kā ēka plānota ar rezervi, tad vietas pietikšot visiem.
LU rektora vietnieks studentu un sociālajos jautājumos Jānis Stonis, kurš pārstāv LU likvidācijas komisijā, informēja, ka līdz nākamajai sēdei 25. aprīlī iecerēts sastādīt rīcības plānu, kas jāiesniedz apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Pirmais darbs esot studiju pārņemšana, pēc tam seko: studenti un personāls. Ļoti optimistisks plāns paredz ar studentiem tikt skaidrībā līdz Līgo svētkiem, bet līdz jūlija beigām – ar personālu. Tas nozīmējot, ka līgumi ar abām šīm grupām tiks noslēgti līdz vasaras brīvlaikam. Apgalvot, ka visam tehniskajam personālam saglabās darbu, gan nevarot. Bez visiem šiem jautājumiem esot vēl arī citas aktualitātes: finanses, nekustamais īpašums, lietvedība, arhīvi, kā arī «daudzas lietas, par kurām šobrīd neko nezinām, piemēram, muzeji vai mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi». «Darbs priekšā ir saspringts. Sākot jau ar licenču pārrakstīšanu, kas līdz šim augstskolu praksē nav bijusi,» teica J. Stonis. Kopējo situāciju viņš raksturoja kā pretimnākošu, vēl gan paredzēta tikšanās ar studentiem, kuri nākamnedēļ atgriežas no savām prakses vietām. LU vēlreiz apliecināšot to, ko jau iepriekš paudusi: studijas notiks tāpat kā iepriekš, nekas nemainīsies. Rektora vietnieks arī uzsvēra, ka paralēli visiem šiem darbiem IZM veiks neatkarīgu auditu. Kamēr tas nav noticis, grūti esot pateikt, cik un kādi būs finansiālie ieguvumi. RPIVA pārņemšana LU gan rada zaudējumus, jo komandējumi, komisijas darba finansēšana – tie ir arī papildu izdevumi, un IZM šos tēriņus nesegs, vien auditu un iepirkumus, piezīmēja I. Muižnieks. Katrā ziņā, viņš uzsvēra, ilgtermiņā augstskolu apvienošanās būs ieguvums ne tik daudz naudas izteiksmē, cik studiju programmu un vides kvalitātes ziņā.
Aisma Orupe
Foto: LU
