TV3 raidījums «Nekā personīga» vēsta, ka ministra ieskatā Lazdiņš pārāk brīvi rīkojas ar budžetu drošībai septiņiem miljoniem latu gadā, ko lidosta nodevu veidā iekasē no katra pasažiera. Lazdiņa drošībnieku skaits sasniedzis jau 450 cilvēku. Nākamajā lidostas direktora pienākums būšot Lazdiņa varas ambīcijas savaldīt un ierobežot naudas tēriņus, raksta Apollo.lv.

«Es domāju, ka arī nākamā lidostas vadība, tas arī varētu būt viens no uzdevumiem skatīties vai un kā strādā drošības dienests. Varbūt ir tur kaut kas racionalizējams, varbūt nevajag tik daudz cilvēkus, kas strādā drošības dienestā likt lidostā, varbūt vajag ne tik stingras prasības vienmēr pret katru no privātām kompānijām vai indivīdiem, kuri strādā lidostas teritorijā. Bet tas ir nākamā valdes priekšsēdētāja darba aprakstā,» sacīja Ronis.

Lazdiņa neierobežotā vara lidostā slēpjas Drošības policijā. Bez šīs iestādes vadītāja Jāņa Reinika atļaujas lidosta nedrīkst savu galveno drošībnieku ne pieņemt amatā, ne arī atlaist.

Prasību saņemt Drošības policijas akceptu Lazdiņa pieņemšanai darbā vai atlaišanai, pamatojoties uz Eiropas civilās aviācijas regulām, pirms diviem gadiem noteica valdība.

«Kas attiecas uz Lazdiņa kunga ieņemamo amatu, par viņa atstāšanu amatā vai atcelšanu no amata, ar šādu formulējumu neviens Drošības policijā nav vērsies. Tā kā, ja šāds jautājums tiks uzdots, mēs to varētu izvērtēt un sniegt atbildi,» sacīja Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa.

Tomēr Ronis esot vairakkārt neformāli vērsies pie Reinika ar lūgumu ļaut Lazdiņam savas spējas izmēģināt citur. Ģenerālis esot iebildis, jo ministrs nav varējis paskaidrot, kādu likuma pantu Lazdiņš ir pārkāpis. Kamēr nebūs pierādījumu drošībnieka pārkāpumiem, atlaist Lazdiņu neesot pamata.

Aivis RonisKristīne Apse-KrūmiņaNekā personīgaRaimonds Lazdiņš