Latvijas valstij pēc iespējas agrāk jāpanāk mazāks budžeta deficīts, tikai tad tautsaimniecība varēs pa īstam atsperties, ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Patlaban mūsu valsts ārējais parāds no 10%, kāds tas bija 2007. gadā, ir pieaudzis līdz gandrīz 50 procentiem. Turklāt Latvija joprojām ik dienu tērē svešu naudu – 200 miljonus latu. Kamēr deficīts būs 6% apjomā no IKP, nevar cerēt, ka atdzīvosies investori, to skaitā bankas – tādu pārliecību LNT raidījumā 900 sekundes pauda Rimšēvičs. Pašreiz galvenie aizdevēji ir Eiropas Savienības fondi, Starptautiskais valūtas fonds, bet ne bankas, raksta POK.lv
Tās atsāks kreditēšanu, kad deficīts saruks līdz 3% no IKP – ne agrāk. Jo šāds skaitlis parasti ir kā signāls kreditētājiem, ka tautsaimniecība atveseļojas un var atsākt aizdevumus. Patlaban bankas šo naudas spilvenu patur pie sevis, vērojot, kas notiek valstī. Līdz ar to lielas summas, ko varētu izmantot tieši tautsaimniecības atveseļošanai, netiek izmantotas, tā vietā tērējam starptautisko aizdevēju naudu. Tāpēc pozitīva ir valdības apņemšanās 2012. gadā sasniegt šo 3% atzīmi, kā arī nepalielināt nodokļus – to skaitā PVN. Samazināmo pozīciju saraksts ir pietiekami garš, lai valdība no tā varētu izvēlēties – kuras no tām būtu izmantojamas budžeta konsolidācijai, norādīja Rimšēvičs.
Par patēriņa preču cenu kāpumu – tas pēc kāda laika nostabilizēsies, un inflācija nekāps, prognozēja Rimšēvičs. Turklāt jāņem vērā, ka pērn bija zema šo cenu bāze un tika fiksēta pat deflācija. Tā kā šogad kāpa energoresursu cenas, pārtikas preču cenas, PVN – līdz ar to tas atsaucas uz pirmā ceturkšņa rādītājiem, skaidroja Latvijas Bankas prezidents. Attiecībā uz Mārstrihtas kritērijiem – viņaprāt, tos attiecībā uz inflāciju izdosies izpildīt.
Vaicāts par to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties eirozonai, Rimšēvičs uzskata, ka braukt ar lielu kuģi ir labāk nekā mazā gumijas laiviņā, kas piesieta pie šā kuģa. Turklāt eirozonas problēmas tiekot pārspīlētas, tās nebūt nav tādas, kā attēlo presē, – pat salīdzinot šo zonu ar Titāniku. Ja arī vērojama kuģa šūpošanās, tad nekādā gadījumā grimšanas pazīmes.
Autors: Aisma Orupe / POK.lv
