To Rimšēvics trešdien atzina intervijā radio «Baltkom».
Viņš norādīja, ka tieši šajā apstāklī arī slēpjas atbilde, kāpēc Latvijai tomēr būtu jāpievienojas eirozonai.
Rimšēvics vēlreiz atgādināja, ka, iestājoties eirozonā, Latvija ieekonomēs 60 līdz 70 miljonus latu gadā uz ārējā parāda apkalpošanas rēķina. Viņš norādīja, ka šī nauda ieplūdīs valsts tautsaimniecībā. «Varbūt valdība šo naudu novirzīs pensijām vai minimālās algas paaugstināšanai. Tad kāpēc gan šo soli atlikt?» jautāja Rimšēvics.
Uz jautājumu, kāpēc eiro neieviesa Lielbritānija, Rimšēvics atbildēja, ka salīdzināt Lielbritāniju ar Latviju nav iespējams.
«Ja Latvijai būtu liela ekonomika un 60 miljoni iedzīvotāju, mēs šobrīd nedomātu par iestāšanos eirozonā,» sacīja Rimšēvics.
Viņš atgādināja, ka mazās valstis, kas paspēja iestāties eirozonā pirms krīzes sākšanās, pārcieta to vieglāk nekā Latvija.
«Eirozonā nepieņem valstis, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Ja Latvija 2008.gadā būtu iestājusies eirozonā, tā būtu savedusi kārtībā savu ekonomiku, un mēs no krīzes tā nebūtu cietuši,» pārliecināts Rimšēvics.BaltkomEirozonaESIlmārs RimšēvicsLatvijas Banka
