Rīgas domes budžetā katru gadu aug izdevumi uzņēmumam Rīgas Satiksme. Pērn tie bija 86 miljoni eiro, šogad jau 108. Tā ir samaksa par pašvaldības piešķirtajām atlaidēm Rīgas sabiedriskajā transportā skolēniem, 75 gadu vecumu pārdzīvojušiem senioriem un citām pasažieru grupām. Atlaides dod arī nestrādājošajiem pensionāriem un ne tikai Latvijas. Nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri – jau no 55 gadu vecuma. Rīgas domes vadība problēmu nesaskata, taču pamatot, kāpēc citu valstu pilsoņiem ir lielākas priekšrocības, nespēj, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pilnu brauciena cenu Rīgas autobusos un trolejbusos maksā mazākā daļa rīdzinieku – pārējiem pilsētas vadība ir piešķīrusi atlaides. Lielākie ieguvēji ir Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri, jo viņiem iespēja nemaksāt par braucieniem ir jau no piecdesmit piecu gadu vecuma.

Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka sabiedriskajā transportā 100 procentu atlaide ir Rīgā deklarētajiem nestrādājošajiem vecuma pensionāriem, nešķirojot tos pēc pavalstniecības. Līdz ar to Rīgas Satiksme atlaidi piemēro arī tiem rīdziniekiem, kas uzrāda citās valstīs izdotas pensionāru apliecības. Latvijas pilsoņi un nepilsoņi pensionāra statusu iegūst no 63 gadu un 3 mēnešu vecuma. Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi pensionējas ātrāk – sievietes no 55 gadiem, vīrieši no sešdesmit. Līdz ar to viņi tiesības braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas iegūst trīs līdz astoņus gadus ātrāk, nekā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi.

A/s “Rīgas satiksme” preses sekretārs Viktors Zaķis norāda, ka uz šo brīdi ir 61399 nestrādājoši pensionāri, kas šādu status ir ieguvuši un atbilstoši šim statusam mēs varam paskatīties, cik daudz viņi ir braukājuši. “Tas ir ļoti precīzs cipars, bet noapaļojot es teikšu, ka 24 miljonu reižu,” norāda Zaķis.

Viņš atsakās vērtēt, vai tas ir taisnīgi, ka pensionāriem, kas ir Krievijas pilsoņi, atlaide sākas no 55 gadi sievietēm un 60 vīriešiem, bet Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir no 63,3.

“Mēs neesam lēmumu pieņēmēji, mēs esam izpildītāji. Mēs balstāmies uz to, kādi ir Rīgas domes saistošie noteikumi. Noteikumi nosaka, to, ka šajā konkrētajā kategorijā jābūt diviem nosacījumiem. Pirmām kārtām viņam ir jābūt pensionāram, tur nav rakstīts, tur nav nekādi noteikumi vai viņš ir Latvijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas un tā tālāk pensionārs, un otram kritērijam jābūt, ka viņš ir Rīgā deklarējies,” norāda Zaķis.

Rīgas domē “Nekā personīga” neizdevās uzzināt, vai pašvaldība ir vērtējusi šīs atšķirības, rēķinājusi, cik pilsētai izmaksās pēc Latvijas likumiem vēl darbaspējas vecumā esošo citvalstu pilsoņu pārvadāšana. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā saka, pašvaldībai neesot tiesību šķirot pensionārus pēc pilsonības, ierobežot to valstu pavalstniekus, kas pensionējas ātrāk, nekā Latvijā noteikts.

Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Braņņiks (Saskaņa) norāda, ka Rīgas dome nevar tādā veidā šķirot pensionārus, vienus vai otrus, jo pa lielam visi pensionāri, kas legāli uzturas Latvijā, kuriem te ir personas kodi. “Nav svarīgi vai tie ir Latvijas, Krievijas, Gruzijas, Ukrainas citu valstu pensionāri. Viņi te dzīvo, mums nav nekāda pamata viņus šķirot. Otra lieta – nodrošina arī izdienas pensionāriem. Te nav nekādas politikas, vispār. Te ir politiska pozīcija. Kas pastāv šobrīd Rīgas pašvaldībā,” skaidro Braņņiks.

No sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājas Olgas Veidiņas teiktā varēja noprast, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri ir pelnījuši atlaides ātrāk, jo viņi ir īpaši nabadzīgi.

“Mēs esam demokrātiska valsts un tie vecie cilvēki, atvainojiet, viņi uz saviem pleciem iznesa visu Latvijas neatkarību. Gan ar Krievijas gan Latvijas pilsonību. Un viņi strādāja Latvijas labā. Nu neatņemsim tiem veciem un slimiem kaut kādas pēdējās iespējas normāli dzīvot. Viņiem jau tā viss ir atņemts, ar visiem tiem nodokļiem, visiem tiem PVNiem un visu pārējo,” skaidro Veidiņa.

“Ir cilvēks. Vecs, slims, kuram viss ir atņemts, kurš dzīvo nabadzībā. Kurš dzīvo, kurš nevar nopirkt normālu maizi. Un es nekad pensionāru nedalīšu, uz Latviešu vai krievu. Tas ir vecs cilvēks, kuram vajag normāli un kārtīgi dzīvot. Atvainojiet,” turpina Veidiņa.

Atbilstoši domes noteikumiem, tiesības uz atlaidēm ir arī tiem Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāriem, kas te saņēmuši uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem īpašumos vai uzņēmumu kapitālā. Jautāts, vai tas ir taisnīgi, sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja norāda, ka tas ir taisnīgi cilvēkiem pensijas gados saņemt atlaidi un to vajadzēja darīt visā valstī. “Man ir nospļauties, vai viņš ir Krievijas vai viņš ir Latvijas.. Viņš ir nopelnījis savu pensiju un viņš ir strādājis šajā zemē. Es esmu demokrāte un man vienalga ir – Latvietis, krievs, ebrejs, Latgalietis, vācietis, somietis, viņš ir pensijā un viņš ir tiesīgs saņemt labumus. Atvainojiet un nevajag cilvēkus dalīt. Kauns!” norāda Veidiņa.

Vides un reģionālās attīstības ministrijā saka, pašvaldībai nevar aizliegt noteikt atlaides dažādām personu grupām. Likumā ir tikai viens ierobežojums – nedrīkst noteikt atlaides tikai pēc viena kritērija – vai persona ir vai nav deklarējusies pašvaldībā.

“Šeit nav nekāds pārkāpums saskaņā ar likumu, jo kritērijs ir ne tikai dzīves vietas deklarēšana, ir arī nestrādājošs pensionārs, ir arī pensionārs, un ir arī vecums. Līdz ar to, tā kā ministrija neizvērtē saistošos noteikumus no lietderības aspekta, ministrija izvērtē saistošos noteikumus no tā, vai atbilst augstāka ranga normatīvajam aktam, tad jāsaka, ka norma ir tiesiska un norma nav pretrunā normatīvo aktu prasībām,” norāda VARAM pārstāve.

Ne Rīgas satiksmei, ne Rīgas domei neesot informācijas, cik daudz ir ārvalstu pilsoņu, atlaižu saņēmēju, kas nav sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu. Pēc Nekā personīga aplēsēm, šādu cilvēku varētu būt vairāki tūkstoši.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Rīgā pavisam deklarējušies 28 tūkstoši Krievijas pilsoņu un pāris tūkstoši ar Ukrainas un Baltkrievijas pasēm. Ekonomiskās krīzes laikā no 2008.gada līdz 2013 gadam strauji auga nepilsoņu skaits, kas pārgāja Krievijas pilsonībā. Tās pārsvarā bija 55 gadus vecas sievietes. Krievijas pilsonība nodrošināja iespēju saņemt Krievijas pensiju. Arī šobrīd liela daļa no tiem, kas izvēlas Krievijas pilsonību, ir pensijas vecuma cilvēki.

2015 un 2016 gadā piemēram, starp nepilsoņiem ievērojams skaits gandrīz vai puse no visiem cilvēkiem, kas ir vēlējušies iegūt citas valsts pilsonību , šajā gadījumā Krievijas pilsonību, ir vecumā no 55 gadiem.

Ja 2010.gadā Krievijas pilsonībā pārgāja 5763 nepilsoņi, tad 2015.gadā tādu bija 1618, bet 2016.gadā 873. Visticamāk, tas ir saistīts ar Krievijas rubļa vērtības samazināšanos uz pusi, līdz ar to arī Krievijas piedāvātās pensijas ir divreiz mazākas.

Ja pieņem, ka nestrādājoša pensionāra atlaides saņem pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu līdz Latvijā noteiktajam pensijas vecumam, tad Rīgas budžetam tas izmaksā 2,3 miljonus eiro gadā.

Vērienīgās atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā ir lielākais partijas Saskaņa trumpis vēlētāju acīs. Taču pilsētas vadība izvairās runāt, ka par to samaksā tās personas, uz ko atlaides neattiecas.

Arī citās pašvaldībās pensionāriem ir atlaides. Piemēram, Liepājā. Taču tur arī noteikts, ka uz 50 procentu atlaidi var pretendēt tikai tāds pensionārs, kura ienākumi ir zem 300 eiro.

Foto: Rīgas satiksme