Kopš gada sākuma ukraiņu bēgļu palīdzības centrs no Vecrīgas pārcelts uz Rīgas nomali Juglā. Viens no iemesliem šādai rīcībai – pašvaldības uzņēmuma “Rīgas nami” plāns būtiski celt nomas un apsaimniekošanas maksu sev piederošajos īpašumos. Tajos izvietoti gan pašvaldības departamenti, gan citas iestādes. Domes vadība uzskata cenu kāpumu par nesamērīgu.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, šajā grandiozajā mājā ilgus gadus atradās Rīgas domes (RD) Attīstības departaments. Pēc kara sākuma šeit pārcēla ukraiņu atbalsta centru. Tagad šī “Rīgas namu” apsaimniekotā ēka stāv tukša.

Bēgļus no kara plosītās Ukrainas Rīgā sākumā uzņēma Kongresa namā, tad bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ēkā Rātslaukumā. Kad tuvojās 2022. gada ziema un bēgļu skaits mazinājās, pašvaldība, lai taupītu naudu, palīdzības centru no 10 000 kvadrātmetru plašās RTU mājas pārcēla uz pusi mazāko ēku Amatu ielā.

Kopš šī gada sākuma ukraiņu bēgļu centrs vairs neatrodas Vecrīgā, bet kārtējo reizi pārcelts. Šoreiz uz pašu Rīgas nomali Juglā. Agrāk te bija skola. Darba dienas vidū nepārtraukti arī šeit centra durvis ver gan tie, kuri Latvijā jau dzīvo divus gadus, gan arī tikko no apšaudēm izbēgušie ukraiņi.

Zabars norāda: “Es šeit Latvijā esmu tikai nedēļu un jau sajūtu siltumu. Man te patīk cilvēki. Ļoti sabiedriski, labi, labsirdīgi. No jūsu puses jūtu atbalstu. Par to esmu ļoti pateicīgs.”

Taņa un Jaroslava: “Mēs tikai piektdien, 8., datumā atbraucām.

NP: No kurienes?

No Ukrainas, Zaporižjas. Vīrs ir karavīrs un viņš karo. Viņš teica – brauciet, kamēr vēl ir tāda iespēja. Zaporižjā tikai sliktāk un sliktāk. Arī šonakt bija uzlidojums.

Mēs bērna dēļ aizbraucām. Ne sevis dēļ. Mēs pieaugušie un ciešam. Bet bērns vienkārši baidās.

Stress.

Uzlidojumi, tāpēc bērns raud. Viņas dēļ arī aizbraucām.”

“Cerēsim, ka karš beigsies. Ka brauksim mājās. Man ir 77 gadi. Sācies 78. Protams, ka gribas mājās.”

Ukrainas bēgļu centra vadība skaidro, ka iepriekšējā mājvieta izmaksāja dārgi. To finansēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tagad ir plāns vairāk pievērsties izglītībai, un šīs telpas tam esot piemērotas. Lai gan atbalsta biedrībai “Tavi draugi”, kas nodarbojas ar palīdzības kravu vākšanu Pārdaugavā, Vecrīgas tuvums bija krietni izdevīgāks.

Bet ir vēl viens iemesls, kāpēc bēgļu centrs Vecrīgā vairs nevarēja atrasties. Ja agrākā vidusskola pieder pašvaldībai un par tās izmantošanu nav jāmaksā, māja Amata ielā ir domes kapitālsabiedrības “Rīgas nami” īpašums. Pagājušā gada oktobrī visas domes iestādes un institūcijas, kas nomā telpas no “Rīgas namiem”, saņēma paziņojumus, ka no šī gada sākuma būtiski kāps nomas un apsaimniekošanas maksa. Domnieki šādu plānu sola nepieļaut.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis pauž: “Mums jau budžeta process sākās kaut kad oktobrī, novembrī, un priekš mums tas bija neplānoti. Ka pēkšņi atnāk vēstule par šo te paaugstinājumu.

NP: Ko iestādes dara?

Mēs nolēmām, ka mēs nepiekrītam šādam paaugstinājumam, jo tur nolīgumā nav tā, ka viennozīmīgi izdomā un vienkārši paceļ. Tā kā mēs šobrīd esam tādās sarunās, mēs faktiski nepiekritām šim paaugstinājumam.”

RD PIlsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis norāda:“Iepriekšējā vēlme viņam bija vispār pa 50% palielināt. Tas uzreiz tika noraidīts. Tad viņi tur mainīja savu pieeju un kaut kur bija samazinājuši, ka viņi varētu pat 20%. Nu, tas bija budžeta sagatavošanas procesā. Un arī šo mēs būtībā noraidījām. Tas, ko viņi dara attiecībā pret privātajiem, kur ir privātie nomnieki, tur mēs, protams, nevaram viņiem kaut ko liegt, jo tā ir kapitālsabiedrība. Un tā ir komercdarbība, un to visu regulē tirgus. Tātad attiecīgi viņi uzceļ šīs nomas maksas tik augstas, ka neviens šīs telpas nepieprasa, tad tirgus kaut kā reaģē. Reaģē visdrīzāk tā, ka tās telpas ir tukšas.”

“Nekā personīga” rīcībā ir vēstule, kas nosūtīta domes struktūrām “Rīgas namu” apsaimniekotajā ēkā centrā Brīvības ielā (“Rīgas modes”). Tur bija plānots pacelt nomas un apsaimniekošanas maksu līdz gandrīz 5 eiro plus PVN:

“3,18 eiro noma;
1,69 eiro apsaimniekošana;
4,87 eiro + PVN.

Informējam, ka Sabiedrība 27. novembrī vestulē ir ziņojusi Rīgas pilsetas izpilddirektoram par papildus finansējuma nepieciešamību Rīgas valstspilsetas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām apsaimniekošanas un nomas maksas pieaugumam 2024. gadā,” lasāms fragmentā no “Rīgas nami” vēstules.

Locis uzsver: “Ļoti vienkārši ir iedot pašvaldībai, un tad mēs vienkārši palielinām nomu un tad iekasējam. Tā no vienas kabatas otrā. Tas, man liekas, nav pilnīgi racionāli.

NP: Tad sanāk, ka ukraiņu centra pārcelšana principā bija sekas “Rīgas namu” cenu celšanai?

Bija sekas, ka bija pacelts un pārāk dārgi tas izmaksāja mums, pašvaldībai. Un, ņemot vērā, ka mums valsts kompensē šo, tad arī tur rodas problēmas. Jo arī valsts norādīja, ka mēs jums tādas summas vairāk nekompensēsim.”

Kā apstiprināja Dainis Locis, ja iepriekš par ēku Amata ielā “Rīgas namiem” maksāti 15 tūkstoši eiro mēnesī, viņi gada nogalē summu dubultojuši līdz 30 tūkstošiem.

“Rīgas namu” vadītāja apgalvo, ka ukraiņu centrs jau pirms tam esot nolēmis šīs telpas atstāt. Plānus celt nomas un apsaimniekošanas maksu viņa skaidro ar faktu, ka gadiem nav notikusi uzņēmuma rīcībā esošo īpašumu vērtības pārrēķins.

SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže komentē: “Apsaimniekošanas maksu viens no galvenajiem komponentiem ir minimālās algas. Līdz ar to pārskatot to, cik faktiski šīs izmaksas būs šajā gadā, mēs, protams, pārrēķinājām un ietvērām tur gan minimālo algu pieaugumu, gan arī tās indikācijas, kas mums ir no pakalpojumu sniedzējiem, kurus mēs izmantojam apsaimniekošanā, un tieši par šādu summu arī apsaimniekošanas izmaksas aug. Ja mēs runājam par nomas maksām, tad nomas maksām ir mazliet sarežģītāk, arī tās ļoti sen nav pārrēķinātas. Bet pārrēķina pamats ir mazliet cits, jo mums ilgstoši revidenti ir norādījuši uz nepilnībām nekustamo īpašumu uzskaitē. Kuras mēs 2023. gadā esam novērsuši. Un tam bija efekts arī uz nomas maksu apjomu.”

Pēc politiķu iebildēm uzņēmums piedāvājis cenu kāpumu samazināt, izlīdzinot uz vairākiem gadiem. No tā izvairīties nebūšot iespējams. Rīgas domes deputāti pārmet uzņēmumam, ka tā īpašumā esošais Saktas puķu tirgus augstās nomas maksas dēļ stāv pustukšs. Nav iznomātas visas telpas Jēkaba kazarmās. Joprojām nav plāna, kā attīstīt Centrāltirgu. Mēnešiem nedarbojas lifts Brīvības ielas ēkā, kur izvietotas dažādas pašvaldības iestādes un klientu apkalpošanas centrs (Brīvības ielā 49/53). Beatrise Sleže sola, ka šī gada laikā caurskatīs visu īpašumu sarakstu. Iespējams, dažus pārdos. Starp tiem varētu būt arī ēka Amata ielā. Pārmetumus, ka “Rīgas nami” nav tikuši galā ar apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti, piemēram, skolās, viņa atzīst daļēji.

“Tad, kad bija apkures pieslēgšana, ļoti daudzās pirmsskolās un skolās kavējās par nedēļu, par divām un tā tālāk siltuma pieslēgšana. Tur, nezinu, tek jumts, tur neviens nereaģē mēnešiem. Šis ir viens bloks. Otrs bloks uz tā fona mēs, skatot budžetu, saņemam par laikam 20% lielāku izcenojumu. Trešā lieta – pie tā visa, ka mēs maksājam īres maksu, piemēram, ir departamenti, kuriem vēl atsevišķi viņu štatā ir saimniecības daļas vadītājs, kurš iet un vēl dara lietas, ko normāli būtu jādara tam, kurš iznomāto to ēku,” norāda Ķirsis.

Baiba Beatrise Sleže saka: “Par siltuma pieslēgšanu šogad mēs esam dzirdējuši vairākkārt atsauksmes, ka tas nemaz nav bijis īsti labi. Atsevišķos objektos, iespējams, var arī piekrist, ka tas nebija īsti labi. Bet kopumā process ar tiem resursiem, kas ir pieejami, es teiktu, ka bija atbilstoši situācijai. Jā, mums bija arī kļūdas, es nevaru noliegt, bet man būs ļoti grūti komentēt, vai bija labāk vai sliktāk kā citkārt.”

Aizpagājušā gada novembrī galvaspilsētā noslēdzās iepriekšējā mēra Mārtiņa Staķa (P) laikā uzsāktā apjomīgā reorganizācija. Zem SIA “Rīgas nami” jumta apvienoja arī pašvaldības uzņēmumus “Rīgas pilsētbūvnieks”, “Rīgas Centrāltirgus” un “Rīgas serviss”. Pēdējā uzdevums līdz tam bija apsaimniekot ēkas, novērst avārijas un remontēt. Reorganizācija notika pēc Konkurences padomes un Valsts Kontroles kritikas, ka šāda sadrumstalota saimniecība neļaujot efektīvi strādāt. Vēl pagājušā gada pavasarī “Rīgas nami” auditorfirmai “Pricewaterhouse Coopers” par 38 400 eiro pasūtīja izstrādāt uzņēmuma stretēģiju. Rīgas mērs apgalvo, ka vēl joprojām sagaida skaidrojumu, kāds ir “Rīgas namu” attīstības plāns. Par kapitālsabiedrībām atbildīgais ir Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange. Viņš komentēt notiekošos strīdus ar politiķiem nevēlējās.

Ķirsis pauž: “Langes kungam ir skaidrs vēstījumus, ka šādi strādāt nevar. Vai nu tad savediet kārtībā vai tad pieņemiet kaut kādas rīcības, lai šis uzņēmums tomēr virzītos uz kaut kādu saprātīgu, kvalitatīvu pakalpojumu.

NP: Rīcība varētu būt valdes nomaiņa?

Tas ir Langes kunga ziņā.”

“Un tas mums, kā īrniekam, attiecīgajās adresēs patiesībā liek izvērtēt tirgus situāciju. Ja gadījumā, piemēram, mums izdevīgāk ir nomāt telpas mūsu iestādē no kāda cita telpu apsaimniekotāja vai īpašnieka, es teiktu, ka tas ir jādara.”

Iepriekš jau esam stāstījuši par kino ļaužu pārmetumiem “Rīgas namiem”, ka uzņēmumam nav skaidras stratēģijas, ko darīt ar vēsturisko kinoteātri “Splendid Palace”. Jāatgādina, ka šo sestdien kinoteātrī divos seansos bija plānots izrādīt agrākā politiķa Aleksandra Mirska filmu. Tajā slavināta padomju armijas varenība. Pats Mirskis jau pēc Krimas okupācijas Krievijas televīzijās paziņoja – ukraiņu tauta nevēlas dzīvot izzagtā valstī, tādēļ sabiedrības vairākums ir priecīgs par Krievijas rīcību Ukrainā. Pēc Valsts drošības dienesta ieteikuma filmas izrādīšana atcelta. “Rīgas nami” skaidro, ka viņiem esot vienlīdzīga attieksme pret visiem nomniekiem.