Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atjaunoto informatīvo ziņojuma projektu un secina, ka tas nesniedz redzējumu, kā risināt Rīgas un Pierīgas skolu kapacitātes problēmas, kā arī kā dzīvē sasniegt dokumenta mērķi – augstvērtīgas izglītības nodrošināšanu valstī.

“Rīgas Metropoles” vērtējumā dokuments ir pārāk vispārīgs ar viegli interpretējamiem uzstādījumiem, nesniedzot atbildes uz būtiskiem jautājumiem par uzsākto skolu reformu. Līdz ar to šis dokuments nav virzāms tālāk esošajā redakcijā. Pašvaldību apvienība aicina iekļaut precīzi definētus rīcības virzienus un vadlīnijas, kas risinātu akūtu pedagogu trūkumu ar jaunu speciālistu ienākšanu sistēmā, mācību kvalitātes līmeņa celšanu, ņemot vērā arī Rīgas un Pierīgas problēmu par skolu kapacitātes trūkumu, kā arī skaidru modeli saistībā ar vidējās izglītības posma finansēšanu. Papildus Pierīgas pašvaldībām svarīgs jautājums ir arī atbalsta programmas jaunas infrastruktūras būvniecībai atbilstoši izglītojamo skaita pieaugumam, jo tajās konceptuāli nav piemērojams risinājums pārveidot esošo infrastruktūru uz reorganizējamo skolu rēķina.

“Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone norāda, ka pēc būtības ministrija virza iepriekš pašu izstrādāto redzējumu un nav ņemti vērā Rīgas un Pierīgas pašvaldību iepriekš paustie iebildumi un bažas, ko rada iecerētā skolu tīklu optimizācijas reforma: “Šis dokuments ir ļoti vispārināts un krasi atšķiras no pašvaldību redzējuma un izpratnes par kopīgā mērķa par izglītības kvalitātes līmeņa celšanu valstī sasniegšanu. Mēs jau līdz šim esam cēluši trauksmes zvanus, ka nevar uzlikt tikai uz pašvaldību pleciem pedagogu trūkumu sistēmā. Tā ir valsts atbildība spēt sagatavot pietiekamā daudzumā un kvalitātē jaunos pedagogus, kā arī nodrošināt mūžizglītības programmas esošajiem pedagogiem. Mums vēl joprojām sistēmā strādā septiņdesmit un pat astoņdesmitgadīgi skolotāji, jo pretējā gadījumā nebūtu kas pasniedz. Mēs esam daudzkārt norādījuši uz tādām mūsu metropoles problēmām, kā telpu trūkumu lielā izglītojamo skaita dēļ. Ir pašvaldības, kas ir atteikušās skolās no inovatīvām idejām par specializētām klasēm un to tehnisko nodrošinājumu, jo katrs centimetrs ir svarīgs, lai atrastu vietu jaunām sākumskolas klasēm arvien pieaugušā skolēnu skaita dēļ. Ir pašvaldības, kas plāno skolās atgriezties pie mācību organizēšanas divās maiņās. Slēdzot masveidā skolas pagastos un citviet Latvijā, slodze uz šīm skolām tikai pieaugs. Turklāt mēs saskatām, ka šajā virzītajā ministrijas modelī var būt mazāks finansējums skolām, kurās vienā klasē ir daudz skolēnu, kas ir tipisks mūsu metropoles skolu stāsts.”

“Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks uzsver: “Šis dokuments ir ļoti nozīmīgs Rīgas kontekstā, jo galvaspilsētā koncentrējas lielākā daļa izglītības iestādes valstī, turklāt ministrijas noteiktajiem izglītojamo kritērijiem ir vienlīdz jāatbilst prestižo skolu Rīgas centrā un skolu attālākās apkaimēs kā Bolderājas, Jaunciema un Bieriņu situācijai. Dokuments paredz skolas, kas sasniegušas kapacitātes griestus, paplašināšanu, bet ne visās skolās ir fiziski šādas iespējas, piemēram, Rīgas centra skolām reti kurai būs iespēja izbūvēt piebūves. Tāpat redzam, ka nemotivējoši skolām būs izvirzītie kritēriji par likmju skaitu klasei: ministrijas piedāvātais dalījums ir likmes 10-25 bērnu klasei un likmes 26+ bērnu klasei. Mūsuprāt, būtisks būtu vēl trešais sadalījums, jo ir starpība, vai pedagogs strādā ar 10 skolēniem vai 25, bet finansējums būs tas pats. Piemēram, skolā ar 90 skolēniem un 225 skolēniem likmju skaits būs vienlīdzīgs.”

Ratnieks norāda, ka veicot provizoriskus aprēķinus divām Rīgas valstspilsētas vidusskolām, kurās pašlaik mācās vairāk kā 1000 izglītojamie, konstatē, ka saglabājot esošo klašu komplektu skaitu ar vairāk kā 30 izglītojamajiem klasē, būtiski samazināsies piešķirto likmju skaits izglītības programmas mācību plāna īstenošanai skolā. Skolas var pieņemt lēmumu atvērt jaunas klases, bet tad saskārsies ar būtiskām problēmām telpu un cilvēkresursu nodrošināšanā. Konkrētajās skolās pašlaik telpas ir maksimāli izmantotas izglītības programmu īstenošanā. Kritiska būs arī situācija Rīgas valsts ģimnāzijās. Tādēļ Rīgas Metropoles ieskatā ir jāparedz lielāks finansējums klasēm ar lielāko izglītojamo piepildījumu.

Rīgas situācijas kontekstā ir jāņem vērā, ka ir izteikta tendence pēc 6.klases skolēniem mainīt izglītības iestādi, izturot konkursu un iestājoties Rīgas valsts ģimnāziju 7.klasēs. Proti, daudzās pamatskolās, kuras veiksmīgi sagatavo skolēnus, var rasties risks būtiskam skolēnu skaita samazinājumam un skola var neiekļauties prasībās kvantitatīvo kritēriju izpildē 7.-9.klašu grupā, kuri ir obligāti jānodrošina.

Jau iepriekš jūnijā “Rīgas Metropole” aicināja nevirzīt tālāk priekšlikumus skolu tīkla reformai, jo tas radīs negatīvas sekas ilgtermiņā uz skolu ekosistēmu. Tā vietā aicina meklēt individuālus risinājumus un pieeju skolu tīkla sakārtošanai, ņemot vērā Rīgas un Pierīgas situāciju, kas krasi atšķiras no pārējiem reģioniem.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, kurā akcentēta augstvērtīga izglītības nodrošināšana, izaicinājumi, jauns finansēšanas modelis, ilgtspējīgs skolu tīkls, ieguldījumi izglītības infrastruktūras kapacitātē un laika grafiks un tālākās darbības.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.

Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.