Rīgas pašvaldībai šajā kredītiestādē palikuši vairāk nekā 10 miljoni latu, kā arī vairāku kapitālsabiedrību naudas līdzekļi, kopumā vairāk nekā 13 miljoni latu, informē Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova.

«Pašlaik nauda nav atgūta un līdzekļu atgūšana ir atkarīga no maksātnespējas procesa risinājuma – sanācija vai bankrots. Ņemot vērā to, ka no brīža, kad tika ierobežota bankas darbība, ir saskatāmi vairāki pārkāpumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kā arī tās ieceltā pilnvarnieka darbībās, netiek izslēgta iespēja vērsties tiesā,» viņa norāda.

Vēl janvāra beigās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs sacīja, ka pašvaldība kā viens no Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteicējiem atbalsta bankas sanāciju kā iespējamo maksātnespējas procesa risinājumu. Tādējādi būtu iespējams atgūt visus Rīgas pašvaldības, tās kapitālsabiedrību, kā arī citu pašvaldību līdzekļus, kas tika glabāti Latvijas Krājbankā. Savukārt kredītiestādes bankrota gadījumā iespējas atgūt naudu līdzinās nullei, jo Latvijas Krājbankas kopējās saistības ir apmēram 560 miljoni latu. Neatkarīgā publikācijā 23. februārī prognozēja, ka Krājbankas kreditoriem ir mazas cerības atgūt naudu, turklāt FKTK ir atbalstījusi priekšlikumu uzsākt bankas bankrota procedūru. Visi iesniegtie sanācijas priekšlikumi ir noraidīti, raksta NRA.LV.

Vairāki cilvēki, tostarp komponists Raimonds Pauls un izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča, vērsušies Satversmes tiesā, jo Latvijas Krājbankā viņiem palikuši ievērojami līdzekļi un viņiem tagad tiekot liegtas tiesības lemt un rīkoties ar savu īpašumu. Viņuprāt, arī kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi, esot pretrunā Satversmē garantētajām tiesībām.KrājbankaRīgas dometiesa