Viens no pēdējiem skandalozajiem darījumiem, kas tika noslēgts vecās Rīgas domes vadības aizsegā, bija grāmatvedības programmas iepirkums.

11 miljonu līgums tika atdots vienam pretendentam, nerīkojot konkursu. TV3 raidījums “Nekā personīga” par to stāstīja pirms gada, kad nelikumīgi bija iztērēti ap diviem miljoniem eiro. Pavasarī visus darījumus iesaldēja. Tobrīd firmai jau bija samaksāti seši, septiņi miljoni eiro. Lai gan ir skaidrs, ka iepirkums ir veikts nelikumīgi un būtu jāsāk no sākuma ar atklātu konkursu, iztērētie miljoni ir pamatojums, kāpēc firmai ļauj strādāt tālāk. Augustā noslēgts divarpus miljonu līgums, lai programmu pabeigtu līdz 1. janvārim.

Rīgas pašvaldības grāmatveži strādā ar 15 gadus vecu grāmatvedības programmu. Tā ir morāli novecojusi un sarežģīta, tāpēc jau vairāk nekā piecus gadus ierēdņi grib jaunu.

Atbildīgā iestāde programmas nomaiņā ir Rīgas domes Finanšu departaments, kas formulēja vajadzības. Pirkšanu 2019.gadā uzticēja Informācijas tehnoloģiju centram.

Iepirkuma summa sniedzās miljonos, bija jārīko konkurss. Taču ITC izlēma apiet likumu. Reģionālās attīstības aģentūras uzturētajā elektronisko iepirkumu sistēmā ir iespēja pirkt programmētāju darba stundas nelieliem standarta programmu uzlabojumiem. ITC vienojās ar kompāniju “Wearedots” par 96 000 darba stundu pirkšanu par 11 miljoniem eiro. Domes pārstāvji uzstāja, ka tas ir pilnīgi normāls darījums.

Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks pērnā gada novembrī norādīja: “Es jau minēju, ka iepirkums ir noticis atbilstoši visām likuma prasībām, bet, ja jums interesē šie detalizētie jautājumi, es nevarēšu uz tiem atbildēt.”

Savukārt Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis pērnā gada rudenī pauda: “Ja es nemaldos, tie ir ministru kabineta noteikumi, pirms pieņemt lēmumu par konkursa rīkošanu, ir jāpārbauda, vai tas nav iespējams iegūt EISā. Tas bija iespējams iegūt EISā, līdz ar to mēs arī izvēlējāmies iegūt caur EISu. Iepirkumu sistēmu, es domāju.”

Dienesta izmeklēšanā ITC direktora rīcībā ir konstatēti nelikumīgi darījumi un prettiesiska finanšu līdzekļu izlietošana.

Pavasarī policija uzsāka kriminālprocesu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Vasarā domes pagaidu administrācija Zēģeli atlaida no darba.

Viens no atlaišanas pamatiem ir tas, ka martā, kad grāmatvedības programmas izstrāde bija apstādināta un firmai samaksāti ap pieciem miljoniem eiro, viņa vadītais ITC noslēdza vēl pusotra miljona līgumu ar “Wearedots”. Lai kompānija varētu pabeigt rakstīt iesāktās sadaļas.

Zēģelis darījumā ir lielākais zaudētājs, jo ir izmests no darba un viņam draud kriminālatbildība. Kompānijai “Wearedots”, ko viņš tik ļoti atbalstīja, gan ir paveicies. Rīga darījumu turpina un firma saņems vēl divarpus miljonus eiro.

Pavasarī, kad programmas izstrāde bija apturēta un Zēģelis atstādināts, pašvaldībai bija jālemj, ko darīt tālāk. Tā noalgoja auditoru kompāniju “Ernst&Young”, kas izstrādāja trīs scenārijus.

Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora pienākumu izpildītājs Āris Dzērvāns norāda: “Ja mēs pieņemam lēmumu, visu, kas ir izstrādāts, kas bija starp seši un septiņi miljoni, jau ieinvestētais, ja mēs to izmetam, vai mēs to pabeidzam vai apstādinām un neko nedarām. Kurš no šiem scenārijiem būtu vispareizākais. Ja mēs skatāmies uz to, lai vienkārši norakstītu zaudējumos, tad mēs sākam runāt par mantas izšķērdēšanas likumu.”

Domes pagaidu administrācija, Finanšu departaments un Informācijas tehnoloģijas centrs kopīgi izlēmuši, ka septiņu miljonu ieguldījums grāmatvedības programmā ir jāglābj un projekts jāturpina, lai arī iepirkums bijis nelikumīgs.

Augustā sarunu procedūrā ar vienīgo pretendentu “Wearedots” tādā pašā apšaubāmā veidā noslēgts divarpus miljonu līgums par 26 000 darba stundu iegādi programmas pabeigšanai.

Rīgas domes finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš saka: “Septiņus vai astoņus mēnešus mēs esam nobīdījušies no grafika, nākamajā nedēļā mums sākās jau testi dzīvajā vidē. Pārskaitījumi, uzskaite, tiek testēta šī te sistēma. Pa šo laiku projekta kopējās izmaksas ir samazinātas pat vienu miljonu eiro un definēts tas minimālais apjoms, kuram jāsāk strādāt ar 1.janvāri.”

Programmai jābūt pilnībā gatavai līdz martam, bet joprojām nav zināms, cik izmaksās tās uzturēšana. Uzsākot programmas nomaiņu, mērķis bija izmaksas samazināt.

“Uzturēšanas maksas apjoms.. viņam vajadzētu iekļauties esošajā budžetā. Nevajadzētu pārsniegt to apjomu, ko mēs šobrīd maksājam par esošās grāmatvedības sistēmas uzturēšanu. Es ceru, es domāju, ka būs kaut kāds konkurss, bet juridiski vai tas ir saistīts ar specifisko ražotāju, vai jebkuru citu ražotāju, to es nevaru pateikt,” saka Rakstiņš.

Var izrādīties, ka ar to nelikumīgi sāktā sadarbība ar kompāniju “Wearedots” nebeigsies. Pirms gada par grāmatvedības programmas ieviešanu atbildīgie Rīgas ierēdņi Ēriks Zēģelis un Andris Konošonoks apgalvoja, ka jaunā sistēma būs pašvaldības īpašums un tās tālāko uzturētāju meklēs atklātā konkursā. Taču augustā noslēgtajā līgumā teikts, ka pašvaldībai bez izstrādātāja piekrišanas nav tiesību to pārveidot un veikt jebkādas darbības ar programmas pirmkodu.

“Risinājumam ir divas sastāvdaļas. Ir šī te “Microsoft” komponente, kas ir publiski visiem pieejama, un tur var būt konkurence. Otra sadaļa ir pielāgojumi, kods, ko ir uzrakstījis “Wearedots”. Šim pielāgojumam ir autortiesības, kuras pieder “Wearedotam”. Ja mēs skatāmies no uzturēšanas viedokļa, tad mums jārespektē šīs te autortiesības…Nu redzi man ir ļoti grūti komentēt mana priekšgājēja komentārus. Es varu izteikt savu personīgo viedokli par šo, bet es varbūt atturēšos. ,” skaidro Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora pienākumu izpildītājs Āris Dzērvāns.

Tas nozīmē, ka firmai ir garantēti pašvaldības pasūtījumi daudzus gadus uz priekšu. Piemēram, esošo grāmatvedības programmu pašvaldība lieto vairāk nekā 15 gadus.

Krimināllietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu policija sāka aprīlī. Lietā joprojām nav aizdomās turēto. Iespējams tāpēc policija arī noraidījusi Rīgas domes kā cietušās puses lūgumu piedzīt no Ērika Zēģeļa 2 miljonu zaudējumus un vēl 15 tūkstošus par morālo aizskārumu.