Daudzu Eiropas galvaspilsētu iedzīvotāji var tikai vēlēties, lai arī viņu pilsētā tiktu ieviesta Tallinas prakse, kur pilsētas iedzīvotāji ar sabiedrisko transportu kopš 2013. gada var pārvietoties bez maksas. Rīgā ar sabiedrisko transportu par brīvu var pārvietoties atsevišķas iedzīvotāju sociālās grupas, piemēram, Rīgā deklarēti nestrādājoši pensionāri un skolēni. Atsevišķās svētku dienās, piemēram, 18. novembrī, gadumijā Rīgas sabiedrisko transportu bez maksas līdz šim ir varējuši lietot visi – gan Rīgas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi.
Tallinā, pirms ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu talliniešiem, tika lauzti daudzi šķēpi. Vieni pagalvoja, ka tas ir politisks populisms un šī sistēma sevi neattaisnots, otri savukārt bija pārliecināti, ka pilsēta vairāk iegūs nekā zaudēs. Igaunijas mediji vēsta, ka efekts bijis jau pirmajā šīs jaunās sistēmas ieviešanas gadā – Tallinā deklarējās vairāk nekā 10 000 pilsētnieku – trīs reizes vairāk nekā 2012. gadā, un rezultātā nodokļos Tallinas budžetā 2013. gadā tika iegūti papildus 10 miljoni eiro, kas sedza gandrīz visas bezmaksas sabiedriskā transporta izmaksas, kas bija 12 miljonu eiro apmērā. Amatpersonas bija aprēķinājušas, ka gadījumā, ja visas 2013. gadā deklarējušās personas būtu nodokļu maksātāji, tad nodokļos iegūtā summa būtu vēl par 2 miljoniem eiro lielāka. Informācija par 2014. gadu pagaidām nav apkopota.
Par to, vai Tallinas ielās mazinājušies sastrēgumi, gan viedokļi ir atšķirīgi – pilsētas amatpersonas uzskata, ka satiksmes intensitāte sarukusi par 15%, savukārt Stokholmas Karaliskais tehnoloģiju institūts bija izrēķinājis, ka samazinājums nav bijis lielāks par 3%. Nauda bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai Tallinā tika rasta subsīdiju veidā no Tallinas domes, kas arī pirms tam bija visai ievērojamas (līdz 2013. gadam tika dotēti 70% no biļešu cenas), apvienojot Tallinas tramvaju un trolejbusu kompāniju ar autobusu kompāniju (Rīgā šāda reforma tika veikta jau 2005. gadā), optimizējot maršrutus.
Tallinas viesiem par vienu braucienu ir jāmaksā 1,10 eiro, ja biļete iegādāta iepriekš un tā ir derīga 1 stundu. Laika biļetes ir spēkā arī Viļņā, Briselē un citās Eiropas pilsētās. Ar laika biļeti var pārsēsties no viena transportlīdzekļa citā, galvenais – ievērojot laika limitu. Turklāt tas nenozīmē, ka gadījumā, ja laika biļete beigusies, bet transportlīdzeklis vēl nav aizbraucis līdz vajadzīgajai pieturai, ir jākāpj laukā. Ar šo biļeti var turpināt braukt līdz galam. «Briselē sabiedriskā transporta biļete, salīdzinot ar cenām Rīgā, protams, ir daudz dārgāka, taču ar šo biļeti var pārsēsties tik reižu, cik vien nepieciešams. Dažreiz ar šo biļeti var aizbraukt pat turpu un atpakaļ, ja, atpakaļ braucot, izdodas iekāpt transporta līdzeklī un biļeti aktivizēt kaut vai 59. minūtē,» NRA.lv stāstīja Ausmas kundze, kas Briselē nodzīvoja sešus gadus.
Rīgas satiksmes piedāvātie sabiedriskā transporta biļešu veidi savukārt ir pakārtoti braucienu skaitam, piemēram, iespējams iegādāties biļetes 1, 2, 4, 5, 10, 20, 50 braucieniem, kā arī dažāda veida abonentbiļetes, piemēram, mēnešbiļetes, piecu dienu biļetes, vienas dienas biļeti. Berlīnē, Varšavā, Stokholmā un citās pilsētās biļešu cenas ir atkarīgas no tarifa zonas. Helsinkos savukārt tiek stimulēta biļešu iegāde ar mobilo telefonu, jo šādā gadījumā tā ir par 60 eiro centiem lētāka nekā pērkot biļeti pie vadītāja. Londonā ar biļešu cenu cenšas mazināt pasažieru skaitu sastrēgumstundās, jo šajā laikā brauciens maksā dārgāk nekā, piemēram, dienas vidū.
Sešpadsmit gadus bez maksas ar sabiedrisko transportu varēja pārvietoties arī Beļģijas pilsētas Haseltas iedzīvotāji. 2013. gadā šī prakse tika pārtraukta. Šobrīd pilnīgi par brīvu šajā pilsētā var braukt vien bērni un pensionāri.
Ilze Šteinfelde
