Skaidrojot, vai un kāpēc jaunie ārsti nevar izrakstīt zāļu receptes pacientiem e-veselībā, lai gan viņi ir tiesīgi to darīt, NRA.lv saņēma dažādus, pat pretrunīgus skaidrojumus. Latvijā ir tūkstotis rezidentu, un lielākā daļa no viņiem e-veselībā strādāt nevar, kas būtiski apgrūtina darbu, apliecina Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekles Ieva Glāzere.
«Rezidenti, jaunie ārsti e-veselībā vispār netiek atpazīti. Lai rezidents spētu e-veselībā kaut ko darīt, ir jānorāda sertificēts ārsts. Taču tas ir pretrunā ar likumu, saskaņā ar kuru mēs drīkstam izrakstīt receptes, izrakstīt darba nespējas lapas, bet… ne e-veselībā, kas mūs neatpazīst,» stāsta I. Glāzere. Rezidenti ir ārstniecības personas un, uzsākot savu darbu, saņem arī mediķa kodu, taču tas neko nedod e-veselībā. Rezidents var ieiet e-veselībā, izmantojot jebkura cita sertificēta ārsta profilu, taču tas var nebūt pacienta ārstējošais ārsts. Situācija pat var izveidoties pretlikumīga, jo šādas darbības varētu veikt arī ļaunprātīgos nolūkos, sertificētajam ārstam nezinot. I. Glāzere sacīja, ka Veselības ministrijai ir nosūtīta vēstule, norādot šīs problēmas un lūdzot rast risinājumu. Par šo situāciju asociācija pagājušajā nedēļā informēja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.
«E-veselības sistēmā mēs netiekam pielaisti, jo sistēma mūs neatpazīst kā ārstniecības personas. Pastāv iespēja, ka rezidents norāda sertificētu ārstu, lai izrakstītu recepti, bet šis ārsts var arī nebūt iesaistīts ārstniecībā vai pat nav pacientu redzējis. Mēs vēlamies sev tādu iespēju, kas jau tagad ir likumā – izrakstīt zāles, un darīt to arī e-veselībā,» situāciju raksturoja I. Glāzere.
No sākuma Nacionālā veselības dienesta skaidrojums, kāpēc šāda problēma radusies un kā to risināt, bija: problēma tiek risināta, un pirmie ārsti rezidenti Bērnu slimnīcā un Stradiņa slimnīcā jau e-veselībā sākuši strādāt, bet izmaiņas attiecībā uz pārējiem rezidentiem vēl jāpagaida. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča sacīja, ka tam noteikti likumu nevajadzēs grozīt, bet pietiks ar Ministru kabineta precizējumiem. Taču, vēlreiz interesējoties Nacionālajā veselības dienestā, Neatkarīgā noskaidroja, ka problēma neesot vis e-veselībā vai nesakārtotajā sistēmā, bet… pašos ārstos rezidentos un viņu datos Veselības inspekcijā. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga paskaidroja, ka rezidentiem pieeja e-veselībai ir nodrošināta un viņi var tajā veikt visas nepieciešamās darbības. Kāpēc tad izveidojusies tāda situācija, ka rezidenti nevar iekļūt e-veselībā? Izrādās, iespējams, par šiem ārstiem neesot pieejama korekta informācija Veselības inspekcijā, no kuras dienests saņem datus e-veselībai. E. Štālberga skaidro, ka e-veselības lietotāji tiek veidoti pēc Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem. Ja rezidentam nav piekļuves e-veselībai, tas ir saistīts ar pieejamajiem datiem šajā reģistrā. Tāpēc visiem rezidentiem, kuriem ir problēmas ar e-veselību, ir jāvēršas Veselības inspekcijā, lai noskaidrotu, kāda informācija ir tās rīcībā un vai slimnīca, kurā strādā rezidents, ir sniegusi visu informāciju inspekcijai. Šī problēma gan nav jauna, jo jau pirms ilgāka laika to steidzami risināt aicināja Latvijas Slimnīcu biedrība, norādot, ka ir traucēts slimnīcu darbs, jo tas lielā mērā balstās uz rezidentiem, īpaši brīvdienās un svētkos.
Inga Paparde
Foto: Shutterstock
