Intervijā laikrakstam «Lietišķā Diena» Repše skaidro, ka tieši ņemot vērā Finanšu ministrijas noraidošo nostāju pensiju indeksācijas jautājumā, būtu tajā jāieklausās, nepieņemot pārsteidzīgus lēmumus.
«Šai ministrijai pat būtu vieglāk iedalīt attiecīgo finansējuma apjomu pensiju indeksācijai, kas šajā gadījumā nozīmē palielināšanu. Turklāt naudas piešķiršana minētajam mērķim būtu pat ļoti populārs solis. Tajā pašā laikā jāņem vērā, kādu iespaidu šāds nepārdomāts solis var atstāt uz valsts finansiālo situāciju kopumā. Turklāt šeit runa ir uzreiz par diviem aspektiem. Pirmkārt, šāda neapdomīga naudas tērēšana var negatīvi ietekmēt sociālā budžeta ilgtspēju, un tas nav mazsvarīgs faktors. Otrkārt, būtisks jautājums ir par to, vai šādas pensiju palielināšanas gadījumā patiesie ieguvēji tiešām būtu pensionāri,» saka Repše.
Repše uzskata, ka par to var šaubīties, jo no vienas puses pensionāri «uz rokas» saņems vairāk naudas, taču no otras puses, tā ir nauda, kas uzreiz nonāktu tirgū, kas savukārt uz šo faktu momentāni reaģētu, raksta Apollo.lv. «Respektīvi, pieaugot naudas masai tirgū, palielinātos arī dažādu patēriņa preču un patēriņa cenas. Tādējādi veidotos situācija, ka naudas pensionāriem gan ir vairāk, savukārt par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem jāmaksā vēl pamatīgāk, turklāt arī visiem tiem cilvēkiem, uz kuriem šī pensiju indeksācija nemaz neattiektos.»
Repše uzsvēra, ka nereti pensiju un sociālā budžeta ilgtspējas jautājums tiek saistīts ar starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda – prasībām Latvijai. «Protams, nevar noliegt, ka aizdevēji, pārskaitot mums nepieciešamos līdzekļus, ir prasījuši, lai tiktu samazināts budžeta deficīts. Šajā kontekstā jāņem arī vērā, ka nākamgad ir jāturpinās valsts budžeta konsolidācijai pietiekami lielā apmērā. Latvijas un aizdevēju sadarbības ietvaros tika izstrādāts plāns, rekomendācijas, kas mūsu valstij būtu jāņem vērā. Ne reizi vien dzirdēts uzskats, ka attiecīgās rekomendācijas jāpilda tāpēc, ka tā ļoti gribas aizdevējiem. Realitāte gan ir tāda, ka šos ieteikumus Latvijai ir izstrādājuši ļoti profesionāli cilvēki, speciālisti. Pats galvenais ir tas, ka šie ieteikumi ir vajadzīgi nevis aizdevējiem, bet gan mums pašiem, lai nākotnē vairāk nepieļautu situāciju, ka ir jālūdz citiem aizdot naudu valsts vajadzību nodrošināšanai. Aizdevēji, protams, būtu pārsteigti, ja mēs sāktu nepildīt attiecīgās vienošanās, bet vislielāko kaitējumu tas nodarītu mums pašiem,» teica Repše.
Repše uzskata, ka lēmums par to, kurā brīdī, kā un cik lielā mērā pensijas Latvijas pensionāriem ir jāpalielina, būtu jāpieņem nevis politiķiem, bet gan finanšu speciālistiem, kuri spēs skatīt šo jautājumu saistībā ar daudziem citiem faktoriem. Piemēram, nākamā gada budžetu un tā iespējām.
