Šā brīža ekonomiskā krīze un lejupslīde pasaulē, kas skārusi arī Latviju, ietekmē jebkuru organizāciju, iestādi, uzņēmēju un ikvienu mūsu valsts pilsoni. Līdzšinējā politika „gāzi grīdā!” ir izrādījusies ļoti tuvredzīga un neveiksmīga, uzskata finanšu ministrs Einars Repše.

2009. gads Latvijas tautsaimniecībai ir bijis smags, jo 18% kopprodukta kritums, kura dēļ bija jāaizņemas starptautiskajos tirgos un arī jāpārskata budžeta veidošanas principi, bija dramatisks. Neapšaubāmi, ka krituma iemesls bija tā saucamais uzpūstais burbulis, kas pastāvēja iepriekšējos gados, nevis reālā ekonomika, tāpēc reāli ražojošā ekonomika nav kritusi tik strauji, skaidro Repše.

Nepārdomātās politikas dēļ ir pieļauta liela kļūda, jo pat izaugsmes gados valdības nespēja sabalansēt savu budžetu, bet dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un neveidoja uzkrājumus kā to, piemēram, ir izdarījusi Igaunija, tāpēc šo krīzi igauņi pārdzīvo daudz vieglāk nekā mēs. Taču jau šogad, krīzes apstākļos veidojot 2010. gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kaut arī vairāki nepopulāri lēmumi ir vienlīdz smagi dažādām sabiedrības grupām, turpina ministrs.

Nav daudz tautu, kas ekonomisko krīzi būtu pārcietušas sekmīgāk. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai.

Tiklīdz Latvija spēs sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem, pēc diviem, trim gadiem būs jāatgriežas pie jautājuma par visiem nodokļiem, sevišķi par nodokļiem, kas saistīti ar darbu – sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāsamazina pirmām kārtām.

Ekonomiskā krīze mums liek mācīties, ka valstij ir jāspēj savas funkcijas veikt daudz racionālāk un pieticīgāk tērējot līdzekļus, tātad, strādājot daudz efektīvāk. Tādejādi Finanšu ministrija turpinās rūpēties, lai valsts spētu iekļauties tai pieejamo līdzekļu ietvaros, lai valsts saimnieciskā dzīve ne uz brīdi neapstātos, lai mēs izmantotu šo krīzi kā iespēju radīt priekšnoteikumus valsts attīstībai, uzsver Repše.

Nākamajā gadā mūsu valsts ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no Latvijas uzņēmēju spējas izmantot uzlabotas konkurētspējas vidi, lai attīstītu uz eksportu vērstu ražošanu. Tāpēc valsts pārvaldes strukturālajām reformām ir ļoti svarīga nozīme mūsu valsts ekonomiskās un saimnieciskās izaugsmes atjaunošanā.

Tādēļ, ja turpmāk mēs nepieļausim būtiskas kļūdas, nevajadzīgas neprecizitātes rīcībā un komunikācijā ar starptautiskajiem aizdevējiem, nākamajā gadā pasaules finanšu tirgus uzticība Latvijai var atgriezties, prognozē ministrs.

Latvijas tautsaimniecība tuvojas pagrieziena punktam, ko vēl nav sasniegusi, un pagaidām vēl ir jāprognozē neliels kopprodukta kritums, tomēr jau tagad var redzēt pirmās stabilizācijas pazīmes. Tāpēc tas viss mums ļauj uz nākamo gadu raudzīties optimistiskāk.

Valdība par vienu no stratēģiskajiem virsmērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro ieviešanu Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014. gadu. Patlaban tiek plānots, ka 2012. gadā Latvija spēs nodrošināt kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kā arī izpildīt pārējos Māstrihtas kritērijus, lai atbilstoši valdības apstiprinātajam Nacionālajam eiro ieviešanas plānam veiktu atlikušos praktiskās sagatavošanās pasākumus.

Finanšu ministrs par nākamā gada svarīgākajiem uzdevumiem ir noteicis šādas prioritātes:
Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana;
Atbalsts Latvijas uzņēmēju darbībai, samazinot birokrātiskos šķēršļus.

Ja spēsim pārorganizēties un veikt nepieciešamās reformas, Latvija no krīzes izkļūs krietni stiprāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Šis ir tiešām izšķirošs brīdis, kas nosaka to, vai mēs esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski, uzskata Repše.

Avots: BNA Latvia