Nesen publiskotā «DNB Latvijas barometra» pētījumā sniegtās iedzīvotāju atbildes liecina, ka noskaņojums par situāciju valstī stabilizējas. To atklāj arī makroekonomikas dati – iekšzemes kopprodukta un darba vietu pieaugums it kā palielinās, taču arvien lēnāk. Cilvēki saprot, ka nav tik labi, kā gribētos, bet nekļūst arī sliktāk. Šī stabilitāte vai savā ziņā stagnācija atspoguļojas arī attieksmē pret Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Šodien par pievienošanos ES balsotu 38% aptaujāto (jāpiebilst, ka 2003.gadā par iestāšanos nobalsoja 69% Latvijas pilsoņu), bet pret – 37% aptaujāto. Tikmēr apmēram puse iedzīvotāju jūtas kā pilntiesīgi Eiropas Savienības pilsoņi. Tas it kā pēc vairāk nekā desmit gadu atrašanās ES saimē nav augsts rādītājs, bet, no otras puses, – nav arī tik mazs. Īpaši, ņemot vērā faktu, ka Latvija joprojām atrodas starp ES nabadzīgākajām dalībvalstīm.
Izvērtējot iespējas, ko sniegusi Latvijas dalība ES, iedzīvotāji visbiežāk minējuši personīgos ieguvumus – brīvību ceļot (52%), strādāt (35%) vai mācīties (28%) citās dalībvalstīs. Par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem tiek minētā arī ES struktūrfondu finansējuma pieejamību (39%). Tā ir loģiska atbilde, bet tajā pašā laikā arī apliecina, ka cilvēki vēl joprojām ES lielākoties uztver kā naudas maku, no kā prasīt. Mazāk tiek novērtētas iespējas pašiem nopelnīt – tostarp atvieglotu tirdzniecību ar ES dalībvalstīm par ieguvumu uzskata aptuveni piektdaļa aptaujāto (22%), bet uz ekonomisko stabilitāti norāda vien 4% respondentu. Tā ka šajā kontekstā ES uzskatāma par vēl nepilnvērtīgi izmantotu iespēju. Iespējams, tas ir arī valdības un Eiropas Parlamenta deputātu neizdarītais «mājas darbs» – viņi ne tikai nav spējuši izmantot visas tās iespējas, ko dod ES, bet nav arī mācējuši izstāstīt Latvijas iedzīvotājiem, ko viņi varētu vairāk iegūt.
Kā lielākos zaudējumus no Latvijas dalības ES aptaujātie minējuši atteikšanos no savas valūtas (50%), tāpat kā trūkums minēta cilvēku aizplūšana no Latvijas (56%). Ļoti liels skaits aptaujāto apgalvo, ka vispār nav izmantojuši ES sniegtās iespējas (60%), lai gan tikai 8% aptaujāto norāda, ka nav ieguvuši pilnīgi neko. Kopumā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti uzrāda tendenci ES zināmā mērā uzskatīt par ārējo ienaidnieku, kas tiek vainots ne tikai pie emigrācijas, identitātes zaudēšanas un nacionālo uzņēmuma bankrota (42%), bet dažkārt arī pie problēmām valsts iekšienē. Ir vieglāk vainot esošo, asociējot to ar kaut ko tālu, svešu un nepieejamu, un reizē ir grūti iztēloties – kāda būtu Latvija tagad, ja 2003. gadā 69% Latvijas pilsoņu tomēr nebūtu nobalsojuši «par».
Pārsteidzoši, ka, neraugoties uz faktu, ka šogad paredzamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiek prognozēta rekordzema aktivitāte (pesimistiskākās prognozes runā par 20% vēlētāju), tieši vēlēšanas iedzīvotāji uzskata par savu lielāko iespēju ietekmēt ES pieņemtos lēmumus (37%). Otrajā vietā «ierindojas» piketi (26%), ko pat valsts līmenī Latvijas iedzīvotāji nedara tik bieži un vērienīgi kā citās ES dalībvalstīs. Šādas atbildes liecina par to, ka «DNB Latvijas barometra» respondenti visdrīzāk izvēlējušies reālākos variantus no piedāvātajiem, nevis patiešām demonstrē ticību minētajām iespējām. Tomēr tas tikai pastiprina pārliecību, ka jādara viss iespējamais, lai stimulētu iedzīvotājus piedalīties un izdarīt savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Einars Repše, «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs
