Jaunās partijas pagaidām nedara neko, lai sāktu pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka 3×500 programma bija skaļi pacelts karogs pirms vēlēšanām, kuras dēļ jaunie politiskie spēki, jo īpaši JKP, guva lielu politisko atbalstu, jo cilvēki tiešām ticēja. “Tie solījumi ir bijuši, nesaku, ka nereāli, bet maz reāli, jo, ja kaut kas tiešām ir valdības prioritāte, naudu var atrast. Šobrīd redzam, ka koalīcija, kas izveidota uz trauslas vienošanās, sagūlusi Prokrusta gultā: kurš nu izstiepies, kurš ļāvis sev kājas nogriezt un baidās līdzsvaru pazaudēt, jo vara nozīmē arī ietekmi, kuru, vismaz kādu laiku, gribas noturēt. Tad nu, budžetu veidojot, iepriekšējie solījumi ir nolikti malā,” norādīja bijusī ministre.
Runājot par to, ka jaunā Saeima noraidīja ZZS priekšlikumus no 2020. gada palielināt līdz 500 eiro gan minimālo algu, gan neapliekamo minimumu, Reizniece-Ozola norādīja, ka nākamo reizi to piedāvās no 2021. gada – un tad redzēs, kad pienāks tie laimīgie laiki. “Mēs kā opozīcija, protams, iesniedzam nedaudz provokatīvus šos priekšlikumus, atgādinot par priekšvēlēšanu solījumiem. Bet netiek par to pat diskutēts, arī par ģimenes valsts pabalsta palielināšanu,” uzsvēŗa politiķe.
Runājot par pedagogu algu celšanu, Reizniece-Ozola norādīja, ka ar pedagogiem, līdzīgi kā ar mediķiem, bija vienošanās par atlīdzības palielināšanu. “Protams, valdība ir mainījusies, bet pagaidām vēl neredzam, ka būtu jauna politika, nekas tāds īpašs vai atbilstošs solījumiem netiek darīts. Pamatā arī budžets būs mūsu iepriekš sagatavotais un apstiprinātais ar nelielām korekcijām,” norādīja politiķe.
“Budžets ir politikas veidošanas instruments, kurā atspoguļojas esošās valdības prioritātes. Loģiski, ka mēs, veidojot īsto budžetu, gan mediķu algu, gan pedagogu algu jautājumu atrisinātu. Mediķu algas bija stiprāk sasāpējušas, līdz ar to, ieilgstot valdības izveidei, politiķi izvēlējās nestandarta ceļu, un ielikām šo palielinājumu likumā un arī parādījām, kur gūt ieņēmumus. Bet pedagogu algas, protams, būtu jāatrisina esošajā budžetā,” uzskata Reizniece-Ozola.
Jau vēstīts, ka valdība paziņojusi, ka pretēji solītajam, pedagogu algu celšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2020. gada budžetā.
Pedagogu algu grafiks paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk, pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.
Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro plānots celt līdz 750 eiro – 2019. gada septembrī, 790 eiro – 2020. gada septembrī, 830 eiro – 2021. gada septembrī un 900 eiro – 2022. gada septembrī. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. gada līdz 2022. gadam.
Foto: Saeimas kanceleja
