Minimālo sociālo iemaksu ieviešana var būt būtiska kļūda, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimā opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laikā, kad ekonomika piedzīvo krīzi un atkopjas no tās sekām, nav pareizi palielināt nodokļus. Tāpat viņa norādīja uz to, ka, lai arī nākamā gada budžetā, beidzot, tiek pildīti solījumi, ceļot algas mediķiem un pedagogiem, to darīs uz parāda rēķina, kas, pēc bijušās finanšu ministres sacītā, nozīmē, ka valdība būs kā “ātro kredītu” slazdā.

Par zaudētājiem nodokļu izmaiņu rezultātā opozīcijas politiķe nosauca arī mazos uzņēmējus, kurus sagaida straujš nodokļu maksājumu pieaugums.

“Doma ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni ir laba, taču nav īstais laiks, kad to darīt. Tā var būt būtiska kļūda un var iestumt uzņēmumus ēnu ekonomikā,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Viņas ieskatā, Kultūras ministrijai būtu jāpiedāvā cits nodokļu režīms pašnodarbinātajiem un citiem, kas pašlaik izmanto dažādos atvieglotos nodokļu režīmus.

Kā zināms, nesen valdība izskatīja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam.

Ziņojumā iekļauti valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panāktie un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē izdiskutētie priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Tie ietver nākamā gada būtiskākās prioritātes – veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritāros pasākumus un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai.

Foto: Saeimas kanceleja