Nesagaidot palīdzību no Eiropas, Grieķija saprata, ka tā dzīvot, kā viņi iedomājās, nevarēs, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš atzīmēja, ka divu nedēļu laikā Grieķija pieņēmusi vairāk nozīmīgu reformu nekā pa visu iepriekšējo laiku, kas dod garantiju, ka Atēnam izdosies saņemt aizdevumu un uzlabot valsts ekonomisko situāciju.

“Piecu mēnešu garumā Grieķija redzēja, ka Eiropa ir vienota un ka to neizdosies sašķelt jautājumā par finanšu palīdzību Atēnam. Un Grieķija 1. jūlijā piedzīvoja tādu kā klīnisko nāvi finanšu sistēmā un tas lika mainīt valsts paradumus,” norādīja Reirs, atzīmējot, ka nesagaidot bezierunu palīdzību no Eiropas, Grieķija saprata, ka tai nepieciešamas reformas un ka turpināt dzīvot kā līdz šim tā nevarēs.

Šodien tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par Latvijas pozīciju attiecībā uz starptautisko aizdevumu Grieķijai 85 miljardu eiro apmērā, kas ir trešā finansiālās palīdzības programma šai valstij kopš 2010.gada.

Jau vēstīts, ka Grieķija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem par valsts budžeta radītājiem nākamajiem trīs gadiem, palielinot cerības, ka valstij nepieciešamais atbalsts tiks izmaksāts savlaicīgi. Abas puses vienojušās par darījuma informāciju, lai gan pāris mazāk būtiski jautājumi vēl atrisināmi.

Sarunu laikā abas puses vienojās par galīgajiem fiskālajiem mērķiem, kas vērsti uz primāro budžeta pārpalikumu. Proti, Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.

Līdz ar šo vienošanās Grieķijas cer saņemt trešo starptautisko aizdevumu, kurš tai ļaus 20. augustā veikt 3,4 miljardu eiro parādu maksājumu Eiropas Centrālajai bankai(ECB).