Ģeopolitiskā situācija ietekmējusi visas Eiropas, tai skaitā Latvijas izaugsmi, šorīt LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Budžets ir veidots tā, ka budžeta daļa paliek un tie izdevumi, kas ir saplānoti, tiek veikti, taču ieņēmuma daļa nepildās kā tas paredzēts,” ekonomisko situāciju komentēja Reirs.
Viņš pauda viedokli, ka pozitīvā ziņa ir, ka valsts tomēr attīstās, ka ieņēmumi ir labāki kā pagājušajā gadā, bet negatīvais aspekts ir, ka neprecīzas izaugsmes prognozes rezultātā novērojams deficīta pieaugums.
Skaidrojot situācijas rašanos, viņš norāda, ka budžeta prognoze bija balstīta uz Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, taču mainīgā situācija pasaulē, tai skaitā Ukrainas krīze un pārtikas embargo, ietekmējusi visas Eiropas un arī Latvijas izaugsmi.
Komentējot nākamo gada budžetu, ministrs norāda, ka Latvija paliek pie savām prognozēm, ka izaugsme būs 3 procenti.
Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps šā gada sešos mēnešos bija straujāks nekā ieņēmumu pieauguma temps. Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4 368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro jeb 6,9%.
Izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Savukārt, kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija 4 586,1 miljons eiro, kas ir par 222,6 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu (par 160,7 miljoniem eiro jeb 4,9%) nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas pirmajā pusgadā bija par 60,1 miljonu eiro jeb 9% vairāk nekā pērn.