Trešdien, 25. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, tiekoties ar Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, apliecināja, ka abu augstskolu apvienošanas gadījumā LU pārņems Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) saistības un galvenie ieguvēji būs pedagoģijas zinātnes studenti. Pirms tam Muižnieks tikās arī ar Kuldīgas domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu, vienojoties par abpusēju sadarbību filiāles darbības nodrošināšanā.
Rektors apliecināja, ka LU nodrošinās filiāļu darbību un studējošiem reģionos piedāvās papildus studiju programmas un kursus, piemēram, ģeogrāfisko informācijas sistēmu izmantošanā, vides zinātnē, biznesa vadībā un citās jomās. Tika pārrunātas arī tādas reģiona attīstībai svarīgas iniciatīvas kā jauniešu biznesa inkubatora izveide un sadarbība ar citām augstākās izglītības iestādēm.
Tāpat Muižnieks uzsvēra, ka studiju maksa netiks mainīta un studenti iegūs vadošās valsts augstskolas – Latvijas Universitātes diplomu.
Rektora solījumi, protams, izklausās skaisti, taču, šķiet, ka atbildes uz galvenajām studentu bažām tā arī netika saņemtas. Vai tiešam augstskolā gaidāmas dažādas mācību maksas? Un kā ar pasniedzējiem? Vai viņus gaida bezdarbnieku nākotne? Savukārt, runājot par mācību programmu, ļoti daudzi studenti ir satraukti par to, vai spēs pabeigt savu kursu, jo LU nepiedāvā vairākas no RPIVAS programmām. Šajā sakarā tiek norādīts, ka arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska apgalvojums, ka RPIVA reorganizācijas pamatā ir fakts, ka abu skolu programmas dublējas, ir pārdrošs. Par piemēru var minēt deju skolotājus, kuriem piedāvāts programmu apvienot ar Mūzikas akadēmijas piedāvāto vai saņemt grādu kā sporta skolotājiem. Mūzikas akadēmijā mācās topošie horeogrāfi un tas nav tas pats, kas deju skolotājs. Savukārt LU šādas programmas nemaz nav pieejamas.
Lai gan sarunā Muižnieks noraidīja RPIVA vadības publiski paustās runas par LU finanšu stāvokli, arvien skaidrāk tomēr parādās ieinteresētība gūt labumu no RPIVAS reorganizācijas. To atzīst arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, norādot, ka par spīti solījumiem, nākamās likvidējamās varētu būt reģionālās augstskolas, jo arī turpmāk nav cerību uz lielāku finansējumu augstākai izglītībai Latvijā. Arī LU studentu skaits sarūk un, iespējams, tam ir pamatots iemesls.
Turklāt nav arī garantijas, ka LU saglabās akadēmijas filiāles arī gadiem uz priekšu, it īpaši, kad tiks palielināta mācību maksa, kas nozīmēs, ka novados studēt vairs nebūs izdevīgāk kā galvaspilsētā un tās nāksies slēgt, savukārt ēkas tiks pārdotas, tādējādi atrisinot LU finansiālās problēmas. Lai kā rektors Muižnieks censtos attaisnot runas par LU finansiālo stāvokli, skaidrs, ka RPIVA reorganizācijai nav neviens cits pamatots iemesls – ne ministra Šadurska minētas dublētās programmas, ne arīdzan slavas dziesmas par LU kvalitatīvo izglītību. Un galvenais iemesls pašiem studentiem, protams, ir fakts, ka viņi izvēlējās mācīties un absolvēt RPIVA, nevis LU, kas nozīmē, ka iespējams vēlamo studentu pieaugumu, kuru cenšas panākt “upurējot” vienu augstskolu otrai, nesagaidīt.
Varbūt vispirms LU būtu jāsakārto sava saimniecība un jāizravē nezāles savā pagalmā, pirms mest skatu uz kaimiņu iekopto un loloto puķu dārzu.
