Iecerētais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē varētu veicināt uzticību politiķiem, žurnālistiem pauda veselības ministre Anda Čakša.
Neraugoties uz ģimenes ārstu streiku un saspringtajām attiecībām starp veselības nozares arodbiedrībām un valdību, ministre ir pārliecināta, ka reformas veselības aprūpē mainīs esošos situāciju un atalgojuma palielinājums mediķiem būs pirmais solis, lai atgūtu to uzticēšanos valdības lēmumiem.
Viņa piekrīt, ka līdz šim veselības aprūpē tiešām bijis daudz plānu un skaitļu, taču nekas no tā līdz šim nav īstenots, kas sekojoši novedis līdz streikam un sajūtai, ka valdībai līdz galam nevar uzticēties. “Mediķiem ir sajūta, ka solītais atkal ir tikai vārdi bez reāliem darbiem,” pauda ministre.
Viņa uzsver, ka uzticību var sagraut ātri, bet to atjaunot nav iespējams ar vienu lēmumu, taču valdība ejot pareizajā virzienā, lai tas notiktu.
Ministre uzsvēra, ka izstrādātais informatīvais ziņojums risina jautājumus, kas ir samilzuši veselības aprūpes nozarē un kas ir būtiski visiem Latvijas iedzīvotajiem. Veselības aprūpes reformas ietvaros plānots uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, veicināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā.
Jau ziņots, ka jūlija beigās valdība bez būtiskām debatēm atbalstīja konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes izlīdzināšanai visā Latvijas teritorijā paredzēts centralizēt specializēto veselības aprūpi, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot tādu veselības pakalpojumu tīklu, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama. Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos un slimnīcu sadarbības teritoriju noteikšanu ar reģionālajām un universitātes slimnīcām.
Savukārt primāro veselības aprūpi ir paredzēts stiprināt, paplašinot ģimenes ārsta un tā komandas lomu pacientu aprūpē – attīstot ģimenes ārstu komandas (ārsts, divas māsas vai ārstu palīgi) darbu, paredzot iespēju veidot kopprakses ar citām ģimenes ārstu praksēm. Veselības aprūpes reformas ietvaros paredzēts definēt arī pašvaldību lomu veselības aprūpes sistēmā.
Nozares cilvēkresursu problēmu risināšanai ir plānoti vairāki reformas soļi: cilvēkresursu uzskaites un analīzes pilnveidošana; rezidentūras plānošana pilna laika slodzēm; atalgojuma pieaugums; medicīnas personāla piesaiste reģioniem; māsas un vecmātes profesijas kartes izstrāde u.c.
Prioritizējot veselības aprūpes jomu, ir plānots panākt arī veselības nozares finansējuma palielinājumu, ar kura palīdzību nepieciešams nodrošināt pakāpenisku atalgojuma palielinājumu sākot no 2018.gada. Plānots, ka 2023.gadā vidēja darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaugs par 2,8 reizēm, savukārt māsām, vecmātēm u.c. – par 2,7 reizēm.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi, paredzēts veikt arī Veselības ministrijas padotības iestāžu reorganizāciju. Galvenās izmaiņas plānots veikt trīs iestādēs: Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā.
Papildus finansējuma ietvarā plānots veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem, mazinot rindas uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Foto: Veselības ministrija
