Analizējot Pasaules Bankas (PB) priekšlikumus, redzams, ka Alūksnē, Cēsīs, Dobelē, Tukumā, Kuldīgā, Krāslavā un Preiļos, kur pašlaik ir pilnvērtīgas neatliekamās palīdzības slimnīcas, paredzēts veidot zema līmeņa dienas aprūpes centrus, PB pētījumu citē Latvijas Slimnīcu biedrība, uzskatot, ka šāda un citu PB izteikto priekšlikumu rezultātā reģionu iedzīvotāju veselības stāvoklis var pasliktināties.

Latvijas Slimnīcu biedrība atklātā vēstulē aicina Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un veselības ministri kritiski izvērtēt PB veiktā pētījuma rezultātus par veselības aprūpes kvalitāti Latvijā un nebalstīt reformas plānu uz viena ziņojuma secinājumiem. Slimnīcu reformām jābalstās tikai un vienīgi pacientu interesēs, domājot par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vienlaikus jāstiprina neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai tā būtu pieejama tuvu pacientu dzīvesvietai.

Nacionālās īpatnības

Pasaules Bankas viedokli Latvija vēlējās uzzināt (un ne tikai vēlējās, bet tā bija un ir prasība arī no Eiropas Komisijas puses, kas citādi neapmaksās pasākumus no saviem struktūrfondiem), lai veidotu veselības aprūpes sniedzēju attīstības tīklu prioritāri tieši četrās jomās – onkoloģijā, zīdaiņu aprūpē, psihiatrijā un sirds veselībā. «Tā būs bāze tam, lai Latvija izveidotu savu nacionālo politikas plānošanas dokumentu, taču tas nenozīmē, ka visas Pasaules Bankas rekomendācijas viens pret vienu tiks ņemtas vērā,» NRA.lv saka Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners. «Mēs ņemsim vērā to, ko var saukt par nacionālajām īpatnībām, ko banka nav vērtējusi, piemēram, sabiedriskā transporta tīklu, slimnīcu specializāciju, pieprasījumu pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem un citas nianses. Jebkurā gadījumā lēmums jāpieņem nacionālajā līmenī.»

PB veic vairākus pētījumus pēc VM pasūtījuma un par valsts budžeta naudu, taču pagaidām neviena pētījuma oficiālais teksts vēl nav pieejams. Ieskats PB veiktajā pētījumā atklāj satraucošus datus par veselības aprūpes kvalitāti.

Tajā tiek analizēti dati par kvalitāti onkoloģijas, kardioloģijas un dzemdniecības jomās dažādu līmeņu slimnīcās. Viens no secinājumiem, ko piemin K. Ketners, ir – jo ārstniecības iestādei un speciālistiem ir lielāka pieredze konkrētā pakalpojuma sniegšanā, jo labāki ir rezultāti. «Sniegtajiem pakalpojumiem ir tieša saistība ar pieredzi, diezin vai jūs vēlēsities iet pie ķirurga, kurš konkrēto operāciju veic tikai vienu reizi gadā,» secina K. Ketners.

Jau nākamā PB pētījuma daļa būs par iespējamo pakalpojumu izvietošanu jeb tā sauktais kartējums. Tas varētu rosināt VM spert nākamos soļus slimnīcu reformā, piemēram, neapmaksāt noteiktu skaitu konkrētu veselības pakalpojumu tur, kur nav iespējams nodrošināt kvalitāti. «Atklāti sakot, ja slimnīca nenodrošina speciālistu, bet saņem naudu par šādu pakalpojumu…, tas noteikti atstāj iespaidu uz iedzīvotājiem sniegto veselības aprūpi,» spriež K. Ketners. No viņa teiktā var saprast, ka te ir domātas tādas slimnīcas, kuras formāli sniedz kādu pakalpojumu, piemēram, insulta vienība, bet realitātē nevar nodrošināt diennakts neirologu.

Kurš operē?

PB metodes, kas izmantotas pētījumā, K. Ketners nevēlas komentēt, taču eksperti, ņemot vērā zinātnisko literatūru, analizē slimnīcās sniegto pakalpojumu apjomu, kvalitāti un salīdzina šos datus, lai secinātu, vai labākus ārstēšanas rezultātus sasniedz slimnīcas un ārsti, kuri sarežģītas operācijas veic biežāk.

Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas samērā mazākās slimnīcās, un šīs sarežģītās operācijas veic ārsti, kuri tādas izdara vien dažas reizes gadā. Kā piemēru var izmantot datus par vēdera aortas aneirismu (galvenā komplikācija šajā gadījumā var būt aneirismas plīsums). Secināts, ka laikā no 2012. gada līdz 2014. gadam tikai viena slimnīca Latvijā atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirismas gadījumiem gadā. Šajā laikā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirismas gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, tas ir, vairāk nekā desmit operācijas gadā. Zemie operāciju apjomi ir cieši saistīti ar mirstību, dati rāda, ka 38 no 306 vēdera aortas aneirismas pacientiem nomira slimnīcā, 24 no šiem nāves gadījumiem notika «zema apjoma slimnīcās», bet 36 no mirušajiem 38 pacientiem ārstēja tādi ķirurgi, kuri šādas manipulācijas veic reti. Līdzīgi secinājumi ir arī par citām jomām, tāpēc PB iesaka noteiktu diagnožu pacientus sūtīt uz lielākām jeb augstāka apjoma slimnīcām.

«Mēs vēlamies, lai pacientiem ir pieejama medicīniskā aprūpe, un svarīgākais – noteiktā kvalitātē, neatkarīgi no tā, kur šis pacients dzīvo,» saka K. Ketners. Nākamā gada aprīlī jābūt gatavam reformu plānam, bet VM sola: ja arī būs izmaiņas slimnīcu darbā, tās nenotiks vienā dienā. Tas būs reformu plāns tuvākajiem trim četriem gadiem.

Slimnīcu vietā dienas centri?

Satraukti par PB secinājumiem un līdz ar to arī gaidāmo VM rīcību ir slimnīcas. «Pasaules Bankas pētījuma dati tiek izmantoti ārpus konteksta, radot aplamu priekšstatu par situāciju veselības aprūpē un nomelnojot reģionu slimnīcās strādājošos ārstus,» saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova. «Veikt veselības aprūpes reformu, balstoties uz vienpusēju pētījumu, būtu milzīga kļūda, kuras dēļ cietīs pacienti.»

E. Širova uzsver, ka pētījumā, ko sagatavojusi PB, analizēti sarežģītākie un specializētākie veselības aprūpes pakalpojumi, kurus reģionu slimnīcās veic tikai 10 procentos gadījumu. Visos pārējos gadījumos pacienti tiek ārstēti specializētās augstākā ranga slimnīcās. Ziņojumā neesot atspoguļota informācija par pamata veselības aprūpi – standarta ķirurģiskajām operācijām, terapeitisko ārstēšanu, dzemdniecību, kas veido 90 procentus reģionu slimnīcās veikto pakalpojumu. Slimnīcu biedrība uzsver, ka bankas piedāvātais ārstniecības iestāžu kartējums ir «nepārdomāts, reģionāli nesabalansēts un tas ievērojami mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisko palīdzību».

Veicot veselības aprūpes sistēmas reformu, ir jāsaglabā esošais ģeogrāfiskais novietojums slimnīcu tīklam, lai ikvienam iedzīvotājam nodrošinātu tiesības saņemt pamata neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējami tuvu savai dzīvesvietai. «Paralēli jārisina arī specializēto slimnīcu kapacitātes problēma – tās ir pārpildītas ar pacientiem, kuriem nepieciešama pamata veselības aprūpe, neatstājot brīvas vietas tiem, kam nepieciešama specializēta veselības aprūpe,» uzsver E. Širova. «Mēs aicinām Veselības ministriju, izstrādājot reformas gala dokumentus, rūpīgi ņemt vērā arī lokālo informāciju, atšķirības reģionos, kā arī to, kur jau pašlaik uzbūvētas slimnīcas, kurās veiktas investīcijas un piesaistīti jauni darbinieki. Piemēram, analizējot priekšlikumus, redzams, ka Alūksnē, Cēsīs, Dobelē, Tukumā, Kuldīgā, Krāslavā un Preiļos, kur ir pilnvērtīgas neatliekamās palīdzības slimnīcas, paredzēts veidot zema līmeņa dienas aprūpes centrus. Vai tādā gadījumā aprūpe uzlabosies?»

Inga Paparde

Foto:WerbeFabrik/https://pixabay.com/en/users/WerbeFabrik-1161770//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/