Datu aizsardzība pieder pie pamattiesībām Eiropas Savienībā. Jau tagad Eiropā ir visaugstākais datu aizsardzības līmenis pasaulē. Īstenojot ES datu aizsardzības reformu, kas tika ierosināta tieši pirms diviem gadiem – 2012. gada janvārī –, Eiropai ir iespēja padarīt šos noteikumus par globālu zelta standartu. Šie noteikumi dos labumu iedzīvotājiem, kuri vēlas uzticēties tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri uz kopējo tirgu ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju raugās kā uz līdz šim neizmantotu iespēju
Politiķi, uzņēmēji un NVO — visi ir vienisprātis, ka ir vajadzīga ES datu aizsardzības reforma. Šī vienprātība noskaidrojās jau pašā debašu sākumā. Šī vienprātība stāv pāri politisko aprindu atšķirībām, valstu vai ekonomiskajām interesēm.
Mūsu domas saskan arī attiecībā uz to, kādēļ šī reforma mums ir vajadzīga: cilvēkiem ir jāatgūst kontrole pār viņu personas datiem, un personas dati mūsdienās ir valūta, kas veicina digitālās ekonomikas attīstību. Tāpat kā jebkurai citai valūtai, tās stabilitātes pamatā ir uzticēšanās.
Iedragātā uzticēšanās
Pēdējos mēnešos atklātībā nonākusī informācija par veikto novērošanu ir mazinājusi uzticēšanos ne tikai mūsu transatlantiskajām attiecībām, bet digitālajai ekonomikai kopumā. Tas bija trauksmes zvans Eiropā un Atlantijas okeāna otrā krastā. Iedzīvotājiem tas bija atgādinājums par to, cik nozīmīga ir datu aizsardzība un kādēļ stingrs tiesiskais regulējums personas datu aizsardzībai ir nevis greznība, bet nepieciešamība.
Nobažījušies ir ne tikai iedzīvotāji. Atklātībā nonākusī informācija ietekmē arī ekonomiku. Savākti, analizēti un pārvietoti personas dati ir ieguvuši milzīgu ekonomisko vērtību. Pētījumi liecina, ka ES pilsoņu datu vērtība 2011. gadā bija 315 miljardi euro. Līdz 2020. gadam tai ir iespējas katru gadu pieaugt līdz aptuveni 1 triljonam euro. Taču pilsoņi turpmāk nesniegs savus datus, ja viņi neuzticēsies uzņēmumiem, kas ar šiem datiem rīkojas. Zaudēta uzticēšanās nozīmē zaudētus ieņēmumus. Tiek lēsts, ka atklātībā nonākusī informācija saistībā ar ASV valsts drošības iestādēm līdz 2016. gadam samazinās ASV tehnoloģiju tirdzniecību pāri okeānam par līdz pat 180 miljardiem dolāru jeb 25 % no informācijas tehnoloģijas pakalpojumiem. Šis ir signāls rīkoties.
Uzticēšanās atjaunošana
Datu aizsardzības reforma ir atbilde uz bažām par novērošanu. Tā palīdzēs atjaunot uzticēšanos.
Tas tiks darīts, nodrošinot, ka uzņēmumi ievēro noteikumus. Pirmkārt, tā nodrošina, ka trešo valstu uzņēmumiem, kuri darbojas mūsu vienotajā tirgū, ir jāievēro ES tiesību akti datu aizsardzības jomā. Otrkārt, gadījumos, kad mūsu Eiropas noteikumi tiek pārkāpti, tiks pieņemtas bargas sankcijas, kas var sasniegt pat līdz 2 % no uzņēmuma gada apgrozījuma visā pasaulē. Šobrīd tā vēl nav. Pašlaik valstu iestādes uz pārkāpumiem reaģē, viegli uzsitot pa pirkstiem – daudznacionālie tehnoloģiju milži to pat nejūt, nemaz nerunājot par to, ka tā tiktu panākta viņu attieksmes maiņa. Treškārt, tā nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz datu pārsūtīšanu: ja trešo valstu iestādes vēlēsies piekļūt ES iedzīvotāju datiem ārpus to teritorijas, tām būs jāizmanto tiesiskais regulējums, kas ietver tiesisko kontroli. Tieša vēršanās pie uzņēmumiem nevar būt norma.
Tādējādi Eiropas iedzīvotājiem tiks nodrošinātas tiesības, kuras viņiem pienākas. Viņi vēlas lielāku pārliecību, ka, sniedzot savus personas datus, viņi neatsakās no savām tiesībām. Tādēļ to, ka iedzīvotāji kontrolē savus datus, mēs vēlamies panākt, uzlabojot jau izmēģinātus un pārbaudītus principus, piemēram, personas tiesības uz datu dzēšanu pārveidojot tiesībās tikt aizmirstai, un ieviešot jaunus principus, piemēram, tiesības uz datu pārnesamību un tiesības saņemt informāciju par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.
Šie pasākumi palīdzēs atjaunot uzticēšanos tam, kā tiek apstrādāti iedzīvotāju dati.
Vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšana
Turklāt mūsu reforma dos labumu arī uzņēmumiem. Paraugieties no viņu viedokļa uz pašreizējo tiesisko regulējumu Eiropā. Tas vairs nav piemērots mērķa sasniegšanai. Uzņēmumam, kas darbojas visās 28 dalībvalstīs, katrā valstī ir jāievēro atšķirīgi noteikumi. Katrā valstī tam jāsaskaras ar dažādām datu aizsardzības iestādām. Realitāte ir tāda, ka jāievēro 28 dažādi tiesību akti un jāsadarbojas ar vairāk nekā 28 dažādiem partneriem. Eiropas Komisija vēlas aizstāt šo jucekli ar vienu likumu, kas būtu spēkā visā Eiropā. Viens kontinents, viens likums. Eiropas datu aizsardzības augsto standartu nostiprināšana rada iespējas arī uzņēmējdarbībai. Sabiedrības jutīgums attiecībā uz privātuma jautājumiem palielinās, un tas neizzudīs, jo mūsu dzīve arvien vairāk digitalizējas. Soli priekšā būs uzņēmumi, kuri sniedz augstākus drošības un drošuma standartus datu aizsardzībai. Datu aizsardzība būs pieprasīta: tātad konkurētspējīga priekšrocība.
Turpmākā virzība
Tieši ievēlētie Eiropas parlamentārieši jau ir stingri atbalstījuši Komisijas priekšlikumus. ES līderi oktobra samitā apņēmās savlaicīgi pieņemt jaunos noteikumus, jo tas būtu līdzeklis, kā atjaunot un veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos digitālajai ekonomikai. Šī vārdos izteiktā apņemšanās tagad ir jāīsteno praksē.
Tā kā vadību ES Padomē tagad uzņemas Grieķijas prezidentūra, un Eiropas Parlaments balsos par reformu kādā no tuvāko mēnešu plenārsēdēm, šī ir lieliska iespēja to paveikt. Datu aizsardzības reformai ir jābūt Eiropas politiķu prioritātei nākamajos sešos mēnešos. Iedzīvotāji prasa pieņemt striktus Eiropas datu aizsardzības noteikumus, un uzņēmēji vēlas vienkāršu, skaidru un izpildāmu tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības veikšanai ES vienotajā tirgū. ES datu aizsardzības reforma apmierina abas šīs vajadzības. Tas ir savstarpēji izdevīgs darījums gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Līdz galīgas vienošanās panākšanai vairs nav tālu. Tas ir mazākais, ko mēs esam parādā mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Viviāna Redinga, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre
