Veselības ministrija ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā vēlas reanimēt veselības apdrošināšanu, iesaistot veselības iemaksu veikšanā iedzīvotājus, kuri līdz šim nav tās maksājuši, piemēram, mikrouzņēmumos strādājošie, kā arī tos, kuri nav veikuši un neveic sociālās iemaksas, kas ļautu saņemt veselības apdrošināšanu, raksta NRA.lv.
Veselības ministrijas ideja ir iesaistīt veselības apdrošināšanā visus Latvijas iedzīvotājus, jo pašlaik tie darba ņēmēji, kuri maksā sociālās iemaksas, «sniedz lielāku artavu veselības aprūpes nodrošināšanā», jo viens procents no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Taču vienlaikus ir virkne darba ņēmēju, par kuriem saistībā ar nodarbinātības formu tiek veiktas sociālās iemaksas, bet par kuriem netiek veiktas iemaksas veselības aprūpei – autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmuma darbinieki, sezonas laukstrādnieki, pašnodarbinātie (tie veic iemaksas piecu procentu apmērā pensiju apdrošināšanai). Jāatgādina, ka laikā, kad politiķi lēma par veselības apdrošināšanu un attiecīgo nodokļu sistēmu, dažādo interešu, viedokļu un spiediena rezultātā veselības apdrošināšanai netika apdrošinātas daudzas strādājošo grupas, piemēram, jau minētie mikrouzņēmumu darbinieki, kuri veic sociālās iemaksas, bet attiecībā uz kuriem netika pieņemts lēmums pievienot šo vienu procentu veselības iemaksu laikā, kad sociālās iemaksas par vienu procentu palielināja vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem.
Veselības ministrijas ieceres pašlaik nodotas sabiedriskajai apspriedei, un līdz pat janvāra beigām ministrija sagaida iebildumus, priekšlikumus, lai jau februārī ar šo likumprojektu virzītos uz valdību. Priekšlikuma būtība ir sekojoša – pievienot veselības apdrošināšanai visus tos strādājošos, kuri pašlaik neveic viena procenta iemaksas veselības apdrošināšanai. Mikrouzņēmuma darbiniekiem to plānots izdarīt, par vienu procentu palielinot mikrouzņēmuma nodokli, bet pašnodarbinātajiem – par vienu procentu palielinot sociālās iemaksas. Autoratlīdzību saņēmējiem tiktu par vienu procentu palielinātas sociālās iemaksas, patentmaksas veicējiem – palielināts patentmaksas bāzes apmērs, bet sezonas laukstrādniekiem – par procentu palielinot ienākuma nodokli.
Tiktāl ir skaidrs Veselības ministrijas plāns, kā veselības apdrošināšanai piesaistīt strādājošos nodokļu maksātājus, kuri bija un pašlaik vēl ir «izkrituši» no veselības apdrošināšanas. Tomēr, kas notiks ar iedzīvotājiem, kuri nav sociālo iemaksu veicēji? Iepriekšējais Veselības ministrijas plāns ar pamata un pilno veselības pakalpojumu grozu noteica, ka visi neatkarīgi ne no kāda statusa saņem pamata veselības aprūpi, bet nodokļu maksātāji (arī brīvprātīgo iemaksu veicēji) – pilno grozu. Jaunie Veselības ministrijas grozījumi paredz pilnībā atteikties no šiem groziem. Grozījumi paredz izslēgt no likuma divus pantus, kas noteica veselības palīdzības minimumu un to, kam ir tiesības to saņemt.
Tā vietā likumā piedāvāts iekļaut pantu, ka «tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu». Tātad visiem jābūt sociāli apdrošinātiem, kuri vēlas būt apdrošināti arī veselībai (izņemot virkni dažādu sociālo grupu, kuras apdrošinās valsts, piemēram, bērni vai pensionāri).
Uz jautājumu, kā sociāli tiks apdrošināti iedzīvotāji, kuri šobrīd nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vai nav pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai no valsts puses, vai viņi tiks iekļauti valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders atbild, citējot likumprojektu, proti, maksājot sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veselības apdrošināšanai – vienu procentpunktu no minimālās mēneša darba algas. O. Šneiders uzsver: pat ja cilvēks nebūs veicis šo iemaksu, viņš saņems visu nepieciešamo veselības aprūpi, taču pēcāk (un tas jau būs nodokļu sistēmas jautājums) viņš «skaitīsies» kā nodokļa nemaksātājs. Jāņem vērā, ka veselībai kritiskā brīdī nevienam palīdzība netiks atteikta, bet, ja cilvēkam nebūs nekāda sociālā riska, kāpēc viņš nemaksā sociālās iemaksas (bezdarbs, piemēram), viņš var nonākt nodokļu parādnieku sarakstā. Kā un kur būtu maksājamas sociālās iemaksas tiem, kuri tādas nekad vai pašlaik neveic, to, visticamāk, noteiks ar speciāliem noteikumiem.
Veselības ministrijā izsaka pārliecību un vienlaikus cerību, ka iedzīvotāju, kuri nav sociāli apdrošināti un varētu kļūt par potenciāliem parādniekiem veselības budžetam, nebūs daudz, jo lielu daļu aptvers piedāvātās izmaiņas par viena procentpunkta sociālajām iemaksām, kuras būs jāsāk maksāt. 2019. gadā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē parādījās 400 981 persona, kurai būtu tiesības tikai uz pamata veselības grozu (tie, kuri nav apdrošināti), ja tāds pastāvētu. 129 437 personas no tām pērn saņēma veselības aprūpes pakalpojumus.
Inga Paparde
