Tuvojoties projekta projektēšanas un būvniecības fāzei, Baltijas dzelzceļa savienojuma būvniecībai atvēlētie 5,8 miljardi eiro izraisa arvien lielākas kaislības. Pēdējā sanāksme kompānijas RB Rail birojā ar lielu skandālu izjuka, jo Igaunijas delegācija ieradās, bruņojusies ar videokamerām un žurnālistiem. Latvieši viņus izlika aiz durvīm.
Abas puses izplatījušas dusmīgas preses relīzes – igauņi latviski, latvieši – igauniski, abas viena otru vaino darba ētikas un atklātības principu pārkāpšanā. Uzreiz jāpaskaidro, ka šī delegācija nepārstāv Igaunijas valdību kā uzņēmuma RB Rail līdzīpašnieci, kaut gan delegācijā bija pārstāvēta Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikācijas lietu ministrija. Tātad projekta gaitu šim kašķim nevajadzētu ietekmēt.
Objekti filmēties negribēja
Vizīti pieprasīja pilsoņu apvienība Avalikult Rail Balticust (Publiski par «Rail Baltica») – sabiedriska organizācija, kas cīnās par projekta apturēšanu tā pašreizējā scenārijā. Līdzi viņiem bija arī vairāki eksperti, augstskolu mācībspēki un, kas īpaši interesanti, – arī kādreizējais Latvijas iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kas šobrīd pārstāv ASV riska konsultāciju kompāniju Alphom Group. Dodoties uz Latviju, igauņi acīmredzot rēķinājās, ka uz dižu viesmīlību nav ko cerēt, un nemaz negribēja tādu sagaidīt. Viņi bija bruņojušies ne tikai ar autentisku latvieti, bet arī valsts televīzijas un radio žurnālistiem. Latvijas puse tam nebija gatava.
Uzņēmuma RB Rail pārstāve sadarbībai ar valsts iestādēm Ilze Rassa stāsta, ka šī bijusi iecerēta kā slēgta darba tikšanās: «Taču viņi, jau nākot iekšā pa stikla durvīm, filmēja un visu ierakstīja. Mēs lūdzām beigt ierakstīšanu, bet viņiem acīmredzot bija svarīgāka tikšanās forma, nevis saturs.» Uz sanāksmi bija ieradušies arī privātu uzņēmumu pārstāvji, privātpersonas, un RB Rail ieskatā ar filmēšanu viesi pārkāptu cilvēku tiesības, ko garantē Personu datu aizsardzības likums un Eiropas Savienības datu aizsardzības vispārējie noteikumi. Respektīvi, filmējamajam objektam jāpiekrīt tapt filmētam, bet viņi acīmredzot to negribēja.
Pārmet projekta pārslavēšanu
Nekāds diplomātisks skandāls igauņu izlikšanas dēļ nav izcēlies, taču latviešu neviesmīlība ir plaši atspoguļota, turklāt komplektā ar vēstījumu, ka Rail Baltica projekts tiek maksimāli uzpūsts. Ieņēmumu daļa saskaņā ar projekta opozīcijas aplēsēm ir nepamatoti palielināta par 4,1 miljardu eiro. Viņi projekta konsultanta Ernst&Young aprēķinos saskatījuši būtiskas kļūdas. RB Rail pārstāvji tikmēr pārliecināti, ka nekādu kļūdu nav, un to arī gribējuši klātienē igauņiem apskaidrot – pirmām kārtām jau metodoloģiju, ar kādu nonākts līdz šiem skaitļiem. Skaidrojums izpalika, toties ir skandāls. Par tā novērotāju pieaicinātais Ē. Jēkabsons igauņu izplatītajā preses relīzē vēsta: «Šodien tiekoties ar RB Rail pārstāvjiem, jau ar neapbruņotu aci radās apstiprinājums iespaidam par miljoniem vērto afēru. B. Rubesa uz tikšanos neieradās. Izturēšanās pret Igaunijas delegāciju bija necienīga, pat naidīga.» (Baiba Rubesa, jāatgādina, ir kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētāja.) Galvenais pārmetums ir par projekta informācijas slepenību. Sarunā ar NRA.lv Ē. Jēkabsons stāsta, ka igauņi par to esot ļoti noskaitušies: «Un šis ir tikai sākums. Viņi prognozē, ka konflikts eskalēsies.»
Lidvāveru vārdā
Te jāpaskaidro, kāpēc vispār projektam Igaunijā ir opozīcija. Pamatā iemesls tas pats, kas Latvijā, proti, trases novietojums. Maršruts. Sākotnēji viena no versijām bija laist to caur Tartu, taču finālā uzvarēja Pērnava, un šāds novietojums var traucēt igauņu autopārvadātāju biznesam. Vismaz tā Latvijā neoficiāli tiek skaidrotas igauņu nevalstiskā sektora iebildes. Tiesa gan, petīciju pret projektu parakstījušas ne tikai transporta, bet arī citu interešu kopas – divas partijas, vairākas ģimeņu organizācijas, dzelzceļnieku un jūrnieku arodorganizācijas un pat dabas draugu kopa lidvāveru aizsardzībai. Līdztekus projekta finanšu plāniem igauņi satraukušies pat par aplamo nosaukumu Rail Baltica, jo pirmais ir angļu valodas vārds, bet otrais – latīņu. Nekādas loģikas.
Imants Vīksne
