Līdz pērnajam gadam nerezidentu bankas galvenokārt pelnīja no dolāru pārskaitījumu apkalpošanas. Gadā darījumi pārsniedza pat 400 miljardus dolāru. Kopš šis bizness Latvijā nopietni ierobežots, šādi pārskaitījumi samazinājušies 25 reizes. Riskantie klienti uz ārzemniekiem orientētās bankas atrada caur aģentūrām. Tās ir izkaisītas pa visu pasauli un nodarbojas ar firmu dibināšanu nodokļu paradīzēs jeb ofšoros. Viena no šādām aģentūrām savulaik cieši sadarbojās ar “Rietumu banku”, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šovasar ar organizācijas “Distributed Denial of Secrets” starpniecību žurnālistu rokās nonākuši dokumenti no šīs britu aģentūras. Noplūdušie e-pasti liecina, ka klientu un viņu naudas izcelsmes pārbaudes “Rietumu bankā” bijušas formālas.

Uzņēmums Belizā vai Seišelu salās ar korespondences adresi Londonas centrā, bankas kontu Kiprā vai Latvijā. Īpašnieku vārdi un viņu nauda droši paslēpta. Un tas viss tikai par pāris tūkstošiem Lielbritānijas mārciņu. Šādu vilinošu komplektu vēl nesen piedāvāja britu konsultāciju firma “Formations House”. Prestižā adrese kalpoja kā pastkastīte tūkstošiem firmu, arī tādām, kas ierautas starptautiskos naudas atmazgāšanas un izkrāpšanas skandālos.

Tagad žurnālistu rokās nonācis vairāk nekā miljons šīs firmas dokumentu un e-pastu.

Ja klientiem vajadzēja kontu Eiropas Savienībā (ES), “Formations House” ieteica Latvijas “Rietumu banku” un Kipras “FBME”. Kipras banka tagad jau likvidēta. 2014.gadā ASV finanšu noziegumu apkarošanas tīkls “FINcen” paziņoja, ka banka izmantota terorisma finansēšanai un naudas atmazgāšanai. Tas “FBME” biznesam pārvilka strīpu. ””Rietumu banku” Latvijas uzraugs sodījis vairākkārt, tās vārds izskanējis starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos, tomēr tā vienmēr tikusi cauri sveikā.

Noplūdušie dokumenti liecina, ka “Formations House” sadarbību ar “Rietumu banku” sāka 2012.gadā. Britu pirmais piedāvātais klients – kādam Irānas pilsonim piederoša firma. Pret Irānu darbojas starptautiskas sankcijas, tādēļ banka no klienta atsakās, bet dod padomu irānim uzticēt savas kompānijas daļas kādai citai personai. Tad problēmu ar konta atvēršanu nebūs.

Šī sarakste sakrīt ar laiku, kad “Rietumu banka” un vēl četras Latvijas kredītiestādes apkalpoja ar Ziemeļkoreju saistītus cilvēkus. Kad ASV Federālās izmeklēšanas birojs to atklāja un Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja sodus, bankas apgalvoja, ka nekādi nav varējušas zināt, ka aiz viņu klientiem varētu slēpties totalitārās valsts pārstāvji.

2013. gadā “Foundation House” pie “Rietumu bankas” sūta jaundibinātu Seišelu salu firmu. Tā savukārt pieder vēl citai Seišelu salu kompānijai. Darbinieki e-pastos īpaši uzsver, ka patiesie īpašnieki nekur nedrīkst parādīties. Tie ir Meksikāņu politiķis Israels Raimundo Galjardo Sevilja un uzņēmējs Rigiberto Sjerra Cortess. Politiķis bijis finanšu pārvaldnieks pašvaldībā, parlamenta deputāts un ieņēma augstu amatu valsts veselības dienestā. Viņa vārds izskanēja skandālā, kad pašvaldība ar Galjardo saistītam uzņēmumam pārskaitīja ap 250 000 eiro. Jaunās Seišelu salu firmas pamatkapitālā iegulda miljonu mārciņu, un tās kontos mēnesī plāno apgrozīt 200 000 eiro. Bankas veidlapā Galjardo atzīmē, ka nav saistīts ar politiku.

Bankai klienti bija jāsatiek klātienē – personas jāidentificē un jāpārbauda. “Rietumu banka” prasa to izdarīt “Formations House”. E-pasta sarakste starp darbiniekiem liecina, ka britu konsultantiem šis nosacījums nelikās ievērošanas vērts. Viņi prasību pārkāpj un bankai melo.

2015. gada 27. martā

Charlotte Pawar: Attālinātās atvēršanas jēga ir tā, ka banka domā, ka [klients] bija šeit. “Rietumu banka” mums liks pārtraukt kontu atvēršanu, ja viņi domās, ka mēs nesatiekam klientu.

Rizwan: Tātad viņš bankai teiks, ka [dokumentus] izņems pats. Un tad mēs tos aizsūtīsim ar kurjeru, labi?

Charlotte Pawar: Jā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Kristaps Markovskis norāda: “Atbildība jebkurā gadījumā vienmēr paliks bankai, jo tas ir bankas klients un bankas sniegtais pakalpojums, neskatoties uz to, ka tas būs aģents. Atbildība jebkurā gadījumā vienmēr būs bankai.”

“Rietumu banka” noplūdušos dokumentus un sadarbību ar britu uzņēmumu atteicās komentēt.

“”Rietumu banka” nekomentē attiecības ar saviem partneriem. Jebkurā gadījumā pirms konta atvēršanas katram jaunam klientam mēs veicam savu neatkarīgo pārbaudi – stingri saskaņā ar visām nepieciešamajām prasībām,” saka “Rietumu bankas” preses sekretāre Eleonora Gailiša.

2015. gadā FKTK “Rietumu banku” soda par nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību. Mēnesi vēlāk banka lauž līgumu ar britu aģentiem “Formations House” un paziņo, ka vairs nepieņems šīs firmas apstiprinātus dokumentus.

“Vēsturiski pastāvēja prakse, ka tiek izmantoti aģenti, kuri pēc tam nodrošina bankai klientus, veicot viņu identifikāciju. Mēs to identificējam kā vienu no problēmām un vienu no riskiem, kas pastāv finanšu sektorā, principā tika identificēts jau 2016. gadā,” pauž Markovskis.

Tikai 2016. gadā FKTK pieņēma regulējumu par banku aģentiem citās valstīs. Bankām tagad aģentus jāpārbauda, jāapmāca un jāuzrauga. Turklāt ar tādām firmām, kam ir apšaubāma reputācija, sadarboties vairs nevar.

Markovskis skaidro: “Pēc šiem noteikumiem daudzas bankas arī vispār atteicās no šādiem aģentu pakalpojumiem, ņemot vērā tās prasības, kas tika uzliktas. Un atsevišķos gadījumos ir kaut kādas bankas, kur ir palikuši, tad ir būtiski samazinājusies šo aģentu pakalpojumu izmantošana tieši dēļ šiem komisijas noteikumiem.”

FKTK un Latvijas Banka gadiem ilgi ir kritizēta par nespēju uzraudzīt aizdomīgās naudas miljardus Latvijas bankās. Uzlabojumi bija lēni un nepietiekami, un tas vairākiem komisijas vadītājiem maksājis amatu, bet centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts kukuļņemšanā.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, bijušais FKTK priekšnieka vietnieks Jānis Brazovskis norāda: “Mēs paši esam atzinuši, ka līdz 2016. gadam, protams, mums riska apetīte bija liela, un viņa varbūt nebija samērojama ar tām sistēmām, kuras mēs izmantojām, lai visiem klientiem izsekotu. Tādēļ arī ir visi šie uzlabojumi, kurus mēs atbalstām, esam iesaistījušies un kas pēdējos gados ir notikuši.”

Valdībā naudas atmazgāšanas apkarošana par prioritāti kļuva tikai pēc tam, kad tika slēgta “ABLV Banka”, un starptautiskā institūcija “Moneyval” piedraudēja Latviju iekļaut pelēkajā sarakstā. Amerikāņi brīdināja – ja Latvija nerīkosies, “ABLV Bank” pēdās varētu sekot vēl citas kredītiestādes. Aiz slēgtām durvīm izskanēja “Norvik” un “Rietumu bankas” vārdi. “Rietumu banka” pilnībā pārtrauca norēķinus dolāros un slēdza tūkstošiem klientu kontus.

“Mūsu banku sistēmā ir ļoti nozīmīgi mazināti šie riskantie klienti, un praktiski aktīvi samazinājušies nevis par procentiem, bet par reizēm. Naudu jau atmazgā caur demokrātiskām valstīm, caur demokrātiskām institūcijām, caur nedemokrātiskām – tā jau nav naudas atmazgāšana, tie ir vienkārši operācijas, pārskaitījumi,” saka Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Gadu pirms “ABLV Bank” krīzes “Rietumu banka” sponsorēja ASV baleta zvaigžņu koncertu Rīgā, neskopojoties ar ielūgumiem augstām valsts amatpersonām. Starp viņiem bija gan tā brīža, gan esošais finanšu ministrs. Pēc koncerta smalkos viesus uzrunāja bankas īpašnieks un ASV vēstniece.

“Šādu gadījumu es neatceros. Es ļoti daudz apmeklēju pasākumus, un es nevarētu komentēt, kurš ir organizators, bet, ja tas ir nepieciešams, es varu noskaidrot, kurš ir uzaicinājis mani,” bilst Reirs.

Savukārt Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norāda: “”Rietumu banka” ir viens no kultūras dzīves mecenātiem, tāpat kā daudzas citas finanšu sektora pārstāves, bet es nedomāju, ka “Rietumu banka” īpaši izcēlās ar kādiem īpašiem ielūgumiem valdībai.”

“Francijas tiesa” par bankas iesaisti 200 miljonu eiro legalizēšanā “Rietumu bankai” 2017. gadā piesprieda 80 miljonu eiro sodu. Banka šo spriedumu apstrīdējusi, un nākamā tiesas sēde nolikta nākamā gada pavasarī. Ņemot vērā bankas sarūkošo biznesu, kā lielo sodu, ko tai var nākties maksāt, neizpratni raisījis tās lēmums dividendēs izmaksāt iepriekšējo gadu uzkrāto peļņu. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka pašlaik bankai pietiek līdzekļu, lai gan izpildītu uzraugu prasības, gan samaksātu sodus, bet naudas izmaksa, iespējams, saistīta ar to, ka nākamgad augs kapitāla pieaugumam piemērotais nodoklis.