Jau pirmdien Administratīvā tiesa varētu paziņot, vai piekrīt Konkurences padomes (KP) lēmumam liegt uzņēmumam “Tīrīga” atkritumu apsaimniekošanas monopolu galvaspilsētā, kas ilgtu 20 gadus. TV3 raidījumā “Nekā personīga” rīcībā nonācis gandrīz 700 miljonus vērtais līgums starp pašvaldību un privātajiem partneriem.

Tas liecina – ja lēmums būs par labu “Tīrīgai”, tad turpmākajos gados rīdziniekiem ar katru gadu par atkritumu izvešanu būs jāmaksā arvien vairāk. Bet, ja tiesa lems par labu KP, tad Rīgas domei var nākties privātajiem uzņēmumiem maksāt prāvu kompensāciju.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi gadā izmet vairāk nekā divus miljonus tonnu atkritumu. Formāli nozarē ir konkurence, bet realitātē visā valstī saimnieko, vai nu pašvaldību dibināti uzņēmumi, vai arī privāti monopoli.

“Pamazām tā situācija no likumdošanas viedokļa tika veidota tādējādi, ka tika izslēgta konkurence konkrētā teritorijā. Pamazām, norma pēc normas, to grozot, tika faktiski radīta šī situācija, ka konkrētās teritorijās pastāv tikai viena operatora izvēles iespēja,” norāda KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

Paralēli likumdošanā tika izgrozīts tas, ka arī pašvaldībām, nerīkojot nekādus konkursus, ir tiesības pašām nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu – tīro biznesa funkciju, lai gan tirgū pastāv efektīvi konkurenti, kas varētu piedāvāt labāku piedāvājumu. Bet tas regulējums ir tāds, ka pašvaldībai pat nav jāsacenšas ar privātiem uzņēmumiem, parādot, ka viņa spēj būt efektīvāka vai ka ir kāda tirgus nepilnība.

Šomēnes arī Rīgā bija jāsākas monopolam uz 20 gadiem. Tas diviem privātiem uzņēmumiem “Clean R” un “Eco Baltia vide” garantētu 676 miljonu eiro ienākumus.

Pamatojums atkritumu tirgus atdošanai vienās rokās balstās Rīgas domes 2015. gadā pasūtītā pētījumā. Tas maksāja 48 000 eiro un ieteica veidot kopuzņēmumu ar privātām kompānijām.

“Tur bija arī minēts, kādēļ, ņemot vērā šo nepieciešamo izmaiņu investīciju apjoma dēļ, iepirkuma formāts nebūtu piemērotākais, jo tas būtu ievērojami dārgāki tarifi nekā publiskā privātā partnerība. Savukārt vēl viens variants, tātad – bez PPP, bez iepirkuma ir iespēja pašvaldībai nodrošināt šo pakalpojumu ar saviem līdzekļiem, tātad caur savu kādu pašvaldības uzņēmumu. Savukārt šī tēma jau bija apskatīta vēl vairākus gadus iepriekš, kad es ar šo jautājumu nestrādāju, bet, cik man ir informācija, ir bijušas divas darba grupas- un faktiski iespēja, ka pašvaldība šo pakalpojumu nodrošina saviem spēkiem, tika noraidīta, tai skaitā arī Konkurences padomes iebildumu dēļ,” norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Šobrīd pētījums jau ir novecojis, jo beidzot top atkritumu depozīta sistēma, uz ko Eiropas Komisija Latviju mudina jau gadiem. Autori min, cik jāinvestē Rīgas atkritumu apsaimniekošanā, bet, kā pie šādiem aprēķiniem nonākuši, dokumentā nepaskaidro.

Rīgas domes atbildīgās personas pētījumu nekomentē.

“2015. gadā patiešām valsts politika bija, ka depozīta sistēma netiek attīstīta, valsts iet uz to, ka maksimāli attīstīt un radīt pieejamu dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, un depozītu sistēmā uz to brīdi valstī nebija plānota ieviest. 20 gadu laikā situācija var mainīties, un, protams, ka 20 gadus uz priekšu mēs nevaram paredzēt visus nosacījumus. Aprēķini ir radīti uz to brīdi, kāda bija tā brīža aktuālā situācija, un tātad ir saņemts atzinums, ka ir no aprēķiniem secināms, ka publiskā un privātā partnerība no finanšu viedokļa ir izdevīgākais risinājums gan pašvaldībai, gan arī iedzīvotājiem,” uzsver Piņķe.

Pētījumu par to, kā attīstīt atkritumu apsaimniekošanu Rīgā rakstīja divi uzņēmumi – “Geo Consultants” un “Konsorts”. Abi atrodas vienā ēkā Olīvu ielā. Intervijām firmu vadītāji nepiekrīt, jo runāt ar žurnālistiem Rīgas dome neesot devusi atļauju.

“Geo Consultants” ir biežs valsts un pašvaldību konkursu uzvarētājs. Starp tā īpašniekiem ir Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Ābeltiņš. “Konsortu” dibinājis un vada kādreizējais finanšu ministrs Uldis Osis. Viņš bija ekspremjera Andra Šķēles padomnieks.

Iepirkuma organizēšanai Rīgas pašvaldība piesaistīja juristu Edgaru Atlāci. 2013. gadā viņš īsu brīdi bija poligona “Getliņi Eko” darbinieks. Atlācis vadīja Getliņu iepirkumu komisiju, kas skandalozā konkursā atkritumu šķirošanas rūpnīcas celšanu uzticēja “Vides pakalpojumu grupai” – tolaik vēl Šķēlem daļēji piederošai firmai. Šķirošanas rūpnīcu projektēja un būvuzraudzību veica “Geo Consultants”. Tagad Šķēle vairs oficiāli īpašniekos neparādās, bet firma pievienota vienam no “Tīrīgas” monopolistiem “Clean R”.

Atlācis no poligona “Getliņi Eko”, kā arī tā īpašniekiem Rīgas un Stopiņu pašvaldības par juridiskajiem pakalpojumiem kopumā saņēma 600 000 eiro. Viņš jau gadiem konsultē arī Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošo atkritumu monopolistu “ZAAO”. Atlācis palīdzēja gatavot arī Jūrmalas atkritumu monopola iepirkumu, kurā uzvarēja “Clean R”, bijis arī “Geo Consultants” jurists, bet Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija viņu izvirzījusi pārstāvēt nozares intereses darba grupā Vides ministrijā, Iepirkumu uzraudzības biroja konsultatīvajā padomē.

“Mums bija noslēgts pakalpojumu līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu tieši publiskās un privātās partnerības ietvaros. Un, jā, mēs esam sadarbojušies šajā jautājumā. [Viņš ir savulaik pārstāvējis tieši Atkritumu apsaimniekotāju asociāciju, tas jūs nemulsināja?] Iepriekšējā pieredze, es domāju, liecina tikai par labu, jo šis pretendents ir darbojies atkritumu jomā un viņu pārzina,” atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja.

“Edgaru Atlāci… Šobrīd es ar viņu komunicēju pirmo reizi mūžā pēdējo nedēļu laikā. Pagājušajā nedēļā, kad mēs bijām Ministru kabinetā, es redzēju viņu kā ļoti kompetentu cilvēku, kas atkritumu apsaimniekošanas jomā droši vien ir viens no galvenajiem speciālistiem. Es jums pateikšu, man personīgi neliekas, ka viņš lobē vienu vai otru struktūru, nē, viņš aizstāvēja pašvaldības pozīciju, protams, viņš aizstāv šo principu, bet tas nav kādas privātas struktūras lobija pārstāvis. To es pamanīju, bet tas, ka viņš ir ļoti kompetents par šo likumu, kā neviens cits, tas ir fakts,” piebilst galvaspilsētas domes priekšsēdētājs.

Apstrīdētais Rīgas domes, ”Getliņi Eko” un privāto kompāniju apvienības ”Tīrīga” līgums parakstīts 14. jūnijā. Ja līgumu lauž, domei jāsamaksā privātajiem partneriem miljons eiro un pilnībā jākompensē ieguldījumi. “Clean R” nopircis 17 jaunus atkritumvedējus un pašizgāzējus, kā arī vairākus vieglos auto.

Rīdzinieku līdzšinējie rēķini par atkritumu izvešanu pieaugs no dažiem procentiem līdz pat 60%. Saskaņā ar koncesijas līgumu maksa par atkritumu kubikmetra izvešanu pirmajā gadā būs 17,65 eiro bez PVN un turpmāk ar katru gadu augs – līdz 23,41 eiro 2020. gadā.

Šajos aprēķinos nav paredzētas dabas resursu nodokļa izmaiņas. Bet tā kā tas palielināsies, tad tarifs kāps vēl straujāk. Lai gan iedzīvotājiem šķiroto atkritumu izmešanai jābūt bez maksas, tarifā iekļauta arī samaksa par to. Uz katru kubikmetru ierēķināta 9 centu peļņa.

Sadaļa, kas varētu samazināt tarifu, ir ienākumi no sašķiroto atkritumu pārdošanas. Tomēr šajā ailē visos 20 gados ierakstīta nulle. 171 lappusi garajā līgumā nav minēts, kam tiks ienākumi no pārstrādei derīgajām izejvielām. Pašlaik Latvijā 90% no visa pārstrādājamā iepakojuma uzpērk divi uzņēmumi, kopā apgrozot ap 16 miljoniem eiro gadā. Viens no tiem ir “Latvijas zaļais punkts”, kas cieši saistīts ar “Tīrīgu” veidojošo firmu “Eco Baltia vide”.

“Šī sistēma ilgstoši ir bijusi organizēta tā, ka mums atkritumu apsaimniekošanā veidojas kādi jauni pienākumi, tad uzliekam to atkritumu apsaimniekotājam, bet cenu nekontrolējam, kas noved pie tā, ka neviena izmaksa nav kontrolēta. Mēs nezinām, cik patiešām izmaksā nešķiroto atkritumu izvešana. Mēs nezinām, cik izmaksā šķiroto atkritumu izvešana, cik izmaksā to pārstrāde, neviens no šiem rādītājiem nekad nav pārbaudīts ne no vienas institūcijas puses Latvijā,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Līdz šī gada beigām visās Eiropas Savienības valstīs bija jāpanāk, ka pārstrādāta vai atkārtoti izmantota tiek puse no atkritumiem. Latvijā rādītājs ir viens no sliktākajiem – mazāk par ceturto daļu. Tieši Rīga ir vājākais posms, jo rada lielāko daļu valsts atkritumu. Ja Latvija turpinās ignorēt prasības, tad Eiropas Savienība var sākt pārkāpuma procedūru. Vides ministrija izstrādājusi likuma izmaiņas, kas liks tirgotājiem un ēdinātājiem nodalīt atkritumus, ko var pārstrādāt kompostā. Šādi bioloģiski atkritumi veido pat pusi no visa, kas tiek apglabāts atkritumu poligonos, tomēr to izvešana un pārstrāde būs dārgāka.