Pie bērnu saslimšanas Siguldā, visticamāk, vainojami salāti, kuru sastāvā nebija Latvijas produktu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Runājot par saslimšanas gadījumiem Siguldas bērnudārzos, Balodis norādīja, ka Siguldā bija ļoti nepatīkams gadījums, jo saslima bērni, turklāt ļoti smagi saslima.
“Kolēģi no SPKC teica, ka šis ir pirmais šāds gadījums, kad no zarnu nūjiņas jeb esherichia coli Latvijā ir tik smagas sekas. Veicot bērnu, vecāku, darbinieku aptaujas, ko kurš gatavojis un ēdis, secinājums ir, ka vienā bērnu ēdināšanas blokā ir ēsti salāti un, visticamāk, pie vainas ir šis produkts. Bērniem tie tika pasniegti 30. augustā. Skatoties šo salātu sastāvu, tur Latvijas produktu nebija – tur bija produkti no Polijas, Nīderlandes un Lietuvas. Bet, ņemot vērā, ka epidemioloģiskās izmeklēšanas sākās tikai 13. septembrī, bet salāti tika ēsti 30. augustā, šo salātu vairs apritē nebija. Ja runājam par salmonellu, kas arī tika konstatēta Siguldas bērnudārzos, veicot plašas laboratoriskās pārbaudes, konstatējām salmonellas Polijas izcelsmes putnu gaļā, kas tika piegādāta arī bērniem. Latvijas gaļas produktu sadales uzņēmumi pārtrauca sadarbību ar Polijas piegādātāju, kas turklāt ir lielākais Polijas uzņēmums, un nomainīja piegādātājus,” skaidroja Balodis.
“Jāpiebilst, ka Siguldas gadījums ir satraucošs un smags, bet šis gadījums ir ārpuskārtas. Tādi gadījumi nav bieži. Bet situācija būtu labāka, ja tie cilvēki, kas strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, vairāk ievērotu elementāras higiēnas normas – mazgātu rokas, nažus, traukus, nelietotu to pašu nazi gan gaļas, gan salātu griešanai u.c,” norādīja PVD vadītājs.
Savukārt runājot par Ukrainas izcelsmes olu produktiem, Balodis norādīja, ka “pašās olās, kas tiek importētas no Ukrainas, piesārņojums nav konstatēts, bet pārbaudēs, kas tiek veiktas uz robežas, četros gadījumos konstatēta salmonellu klātbūtni olu produktos, kas domāti Eiropas Savienības tirgum.” “Mēs ievietojām ziņu Eiropas Komisijas ātrās brīdināšanas sistēmā, arī Zemkopības ministrija informēja Eiropas Komisiju ar lūgumu izvērtēt Ukrainas uzņēmumu produkcijas atbilstību ES normatīvajiem aktiem. Mēs varam apturēt kravas uz robežas. Ja konstatējam kādu piesārņojumu, varam vai nu atgriezt kravas atpakaļ, vai nozīmēt to iznīcināšanu. Tā kā uzņēmumus eksportam uz ES izvērtē un atzīst Eiropas Komisijas inspekcija un mums ir vienotais Eiropas tirgus, Eiropas Komisija var lemt par tā vai cita Ukrainas uzņēmuma eksporta atļaujas anulēšanu. Diemžēl tik tālu EK nav gājusi, lai gan ziņojumi ir bijuši gan no Latvijas, gan no Ungārijas,” norādīja Balodis.
PVD vadītājs atzina, ka dienestam būtu nepieciešams papildu finansējums. “Pašlaik mūsu galvenā prioritāte ir atalgojums inspektoriem. Mums ir 160 inspektoru pārtikas jomā, vēl 90 inspektoru veterinārās uzraudzības jomā un 80 inspektoru robežkontroles jomā. Un atalgojums diemžēl neatbilst tām prasībām, kādas viņiem ir izvirzītas, un darba apjomam, kādu viņi veic. Mums ir nepieciešami inspektori ar specifisku izglītību – tie ir veterinārārsti, kas vismaz sešus gadus mācījušies Lauksaimniecības universitātē. Piedāvājot nekonkurētspējīgu atalgojumu, mēs vienkārši inspektorus varam nedabūt. Zināšanas ir nepieciešamas veterinārijā, bioloģijā, ķīmijā, ES normatīvo aktu pārzināšanā. Pienācīgs atalgojums ir nepieciešams, lai netiktu apdraudēta mūsu cilvēku veselība un dzīvība, kā arī mūsu eksports. Kad vēlamies eksportēt pienu, gaļu, dzīvos dzīvniekus, pirmais, kas tiek vērtēts potenciālajās mūsu eksporta valstīs, ir mūsu uzraudzības iestāžu sistēma. Mūsu sistēma tiek vērtēta visu laiku – nupat atvadījāmies no Dienvidkorejas inspektoriem, pašlaik vēl strādā ASV inspektori, nākammēnes atbrauks inspektori no Brazīlijas. Mums visu laiku jābūt gatavībā, lai parādītu savas spējas un kvalifikāciju,” skaidroja Balodis.
Kā zināms, sākoties jaunajam mācību gadam, vairākās Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs izplatījās akūta zarnu infekcija, kuras rezultātā mēneša laikā saslima 46 Siguldas iedzīvotāji, tostarp 39 bērni.
