Nodokļu reforma noteikti samazinās sociālo nevienlīdzību, pauda Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS), noraidot apgalvojumus, ka nodokļu reforma ir domāta un izdevīga turīgajiem valsts iedzīvotājiem.
Intervijā Latvijas Radio Putra norādīja, ka šāda kritika ir izskanējusi savtīgos nolūkos, jo tādā veidā turīgie iedzīvotāji cenšas pārliecināt sabiedrību un politiķus mainīt nodokļu reformā par labu viņiem. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras turīgie biedri, pēc politiķa vārdiem, šobrīd to vien dara kā “dancina” Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli.
Putra pauž, ka Nodokļu reforma noteikti samazinās sociālo nevienlīdzību un Džini koeficients, kas Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES) un atspoguļo ienākumu apjomu un to starpību starp sabiedrības turīgāko un nabadzīgāko slāni, saruks.
Savukārt, ja reformu neapstiprinās, tad tas ir jautājums par valdības likteni, jo reforma ir tās”būt vai nebūt” jautājums, atzina Putra.
Jau ziņots, ka, turpinot darbu pie nodokļu reformas, valdība vienojās reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu.
Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.
Tāpat likumprojekta grozījumi nosaka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā: tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID divas reizes gadā.
Tāpat grozījumi paredz palielināt pensionāra neapliekamo minimumu: 2018. gadā – 3 000 eiro (250 eiro mēnesī), 2019. gadā 3 240 eiro (275 eiro mēnesī) 2020. gadā – 3 600 eiro (300 eiro mēnesī).
Plānots, ka pēc likums izskatīšanas Saeimā, tas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.
Foto: Saeimas kanceleja
